Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien, 8.novembrī, ierosināja sākt sarunas par Ukrainas dalību ES, tiklīdz tā būs izpildījusi atlikušos priekšnoteikumus, tādējādi tuvinot Kijivu tās nozīmīgajam stratēģiskajam mērķim, neskatoties uz Krievijas iebrukuma radītajām grūtībām, vēsta Reuters.
EK sacīja, ka sarunas oficiāli jāuzsāk, tiklīdz Ukraina būs izpildījusi atlikušos nosacījumus, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu, lobēšanas likuma pieņemšanu atbilstoši ES standartiem un nacionālo minoritāšu aizsardzības pasākumu stiprināšanu.
“Šis ir nozīmīgs un vēsturisks solis, kas bruģē ceļu uz spēcīgāku ES ar Ukrainu kā tās dalībvalsti,” sociālajos medijos paziņoja Zelenskis, solot īstenot nepieciešamās reformas.
Galīgo lēmumu ES līderi pieņems decembrī, un šādam lēmumam ir nepieciešama visu 27 dalībvalstu vienprātība, un Ungārija tiek uzskatīta par galveno potenciālo šķērsli.
Ja ES līderi atbalstīs priekšlikumu, oficiālās pievienošanās sarunas ar Ukrainu varētu sākties nākamgad.
Lai gan Ukraina saskaras ar Krievijas agresijas radītajām problēmām, tā joprojām ir apņēmusies īstenot reformas, kā ziņo Reuters, sacīja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), piebilstot, ka Komisija atkārtoti novērtēs progresu nākamā gada martā.
Another historic step for the citizens of 🇺🇦🇲🇩🇬🇪🇧🇦 regarding their 🇪🇺 aspirations.
We’ve adopted our 2023 Enlargement Package recommending to open negotiations with Ukraine and Moldova, to grant candidate status to Georgia, and to open accession negotiations with Bosnia and… pic.twitter.com/Ipr61YHFSz
— European Commission (@EU_Commission) November 8, 2023
Komisija sniedza līdzīgu ieteikumu Moldovai, kura cīnās ar saspīlējumu attiecībās ar Krieviju, un Moldovas prezidente Maija Sandu (Maia Sandu), atzinīgi novērtējot šo soli, apliecināja, ka Moldova turpinās neatlaidīgi strādāt, lai īstenotu reformas.
EK ir ieteikusi Gruzijai piešķirt kandidātvalsts statusu dalībai ES, tiklīdz tā izpildīs atlikušos nosacījumus, piemēram, ievēros ES ārpolitikas sankcijas, tostarp tās, kas saistītas ar Krievijas rīcību Ukrainā.
Komisija paziņoja, ka ES būtu jāsāk sarunas par dalību arī ar Bosniju un Hercegovinu, “tiklīdz būs panākta vajadzīgā atbilstība dalības kritērijiem”, vēsta Reuters.
Kā ziņo Reuters, Krievijas iebrukums Ukrainā ir atgriezis ES paplašināšanos ES politiskās darba kārtības augšgalā. Urzula fon der Leiena sacīja, ka šim procesam ir spēcīga ekonomiska un ģeopolitiska nozīme, jo vēsture liecina, ka tā ir devusi “milzīgu labumu gan pievienošanās valstīm, gan ES.”
Lasiet vairāk: Urzula fon der Leiena: ES investēs sešus miljardus eiro Rietumbalkānos integrācijas reformām
