Eiropas Savienība (ES) plāno ieguldīt sešus miljardus eiro, lai palīdzētu Rietumbalkānu valstīm īstenot ES integrācijai nepieciešamās reformas, pirmdien, 30.oktobrī, vizītes laikā Skopjē paziņoja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). Viņa uzsvēra, ka Ziemeļmaķedonijai, Albānijai, Kosovai, Serbijai, Melnkalnei, un Bosnijai un Hercegovinai ir svarīgi izmantot iespēju pievienoties ES un saskaņot savus standartus ar ES standartiem, ziņo Reuters.
Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES izaugsmes plāns Rietumbalkāniem paredz atvērt ES kopējo tirgu dažādās jomās, tostarp preču un pakalpojumu brīvas aprites, transporta un enerģētikas jomā. Plāns arī mudina reģiona valstis
izveidot kopēju reģionālo tirgu un īstenot nepieciešamās reformas.
Piemēram, Ziemeļmaķedonijai ir jāreformē uzņēmējdarbības vide, jāuzlabo valsts pārvaldes efektivitāte, jāuztur stabilas valsts finanses, jāpastiprina korupcijas apkarošanas centieni un jāgroza konstitūcija, lai atzītu bulgārus par minoritāti, kā to pieprasa Bulgārija, lai veicinātu pievienošanos ES.
“Reformas būs saistītas ar investīcijām,” preses konferencē ar Ziemeļmaķedonijas premjerministru Dimitaru Kovačevski (Dimitar Kovacevski) teica fon der Leiena, piebilstot, ka ir ierosinājusi sešu miljardu eiro paketi un ES ir gatava izmaksāt 100 miljonus eiro mikrofinansiālai palīdzībai, lai Rietumbalkānu valstu ekonomikas tuvinātu ES standartiem.
Tā kā šo valstu ekonomika pašlaik veido aptuveni 42% no ES vidējiem ienākumiem, von der Leiena uzsvēra, ka
mērķis ir nākamajā desmitgadē dubultot šo valstu ekonomiku.
Rietumbalkānu valstu pievienošanās process ES ir bijis gauss, galvenokārt ES dalībvalstu vilcināšanās un reformu trūkuma dēļ reģionā. Serbija un Melnkalne pirmās uzsāka sarunas par dalību ES, bet pagājušajā gadā tām sekoja Albānija un Ziemeļmaķedonija. Tikmēr Bosnija un Kosova salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ievērojami atpaliek no pievienošanās procesa.
Lasiet arī: Maskava konfiscēs ES aktīvus, ja Brisele izmantos iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainai
