Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē, secina nekustamo īpašumu aģentūras Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers, balstoties uzņēmuma jaunākajā Lauku īpašumu tirgus indeksā.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā. Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās.
Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti,
augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ pārdotas iepriekšējos gados
un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4 292 EUR/ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3 306 EUR/ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, ir samazinājies par 31%.
Jaunākie Lauku īpašumu tirgus indeksa dati par šā gada 3. ceturksni (% – salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn):
* Darījums ar šogad augstāko reģistrēto lauksaimniecības zemes cenu tika veikts augustā Rundāles pagastā, Bauskas novadā, zemnieku saimniecībai iegādājoties līdzenu lauku 7,4 ha platībā
Analizējot notikušos darījumos ar kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm un platību no 3 ha, secināts, ka LIZ vidējā cena par hektāru gada laikā nav būtiski mainījusies, uzrādot 2% kritumu – no 3 986 EUR/ha pērnā gada 3.ceturksnī līdz 3 888 EUR/ ha šā gada 3.ceturksnī.
Vidējā LIZ nomas maksa Latvijā šobrīd sasniedz nepilnus 190 EUR/ha, savukārt augstākās vidējās fiksētās nomas maksas reģistrētas Zemgalē, cenām svārstoties 370-375 EUR/ha robežās. Kopumā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm gada laikā krities par 22% – līdz šā gada 3.ceturksnim (ieskaitot) reģistrēti 1 715 darījumi, no kuriem 58 noslēgti septembrī.
Jāņem vērā, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1–3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā. Tomēr,
salīdzinot LIZ darījumu skaitu pērnā gada septembrī, kritums ir vairāk nekā 70%.
Pērn septembrī visvairāk darījumu ar lauksaimniecības zemēm notikuši Rēzeknes novadā, kā arī Ludzas, Krāslavas, Valmieras, Bauskas, Augšdaugavas un Madonas novados. Savukārt šogad pieprasījums pēc LIZ saglabājies Krāslavas, Augšdaugavas, Cēsu, Dienvidkurzemes un Talsu novados.
Vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos šā gada 3. ceturksnī samazinājusies par 11%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn. Hektāra cena nedaudz pārsniedz 3 300 EUR, bet kailcirte jeb meža zeme bez mežaudzēm vidēji maksā 2 300 EUR/ ha – salīdzinot ar pagājušo gadu, cenas samazinājums ir aptuveni 10%.
Cenu kritums vērojams pieaugušām skujkoku (priedes, egles) mežaudzēm; pērn hektārs meža, ieskaitot gan audzes, gan meža zemes vērtību, maksāja 26 000 EUR, bet šogad 23 000 EUR. Cena vidēja vecuma skujkoku briestaudzei samazinājusies par 23% jeb 13 000 EUR/ ha, bet skujkoku jaunaudžu cena nav mainījusies, turoties ap 5 000 EUR/ha.
Savukārt lapukoku mežaudzēm, kuru pamata suga ir bērzs, cena saglabājusies nemainīga, proti, 17 000 EUR/ ha pieaugušai audzei, 10 000 EUR/ ha vidēja vecuma briestaudzei un 3 700 EUR/ha jaunaudzei. Abas minētās koku sugas ir nozīmīgākās tirgū, sasniedzot lielāko īpatsvaru eksportā un vietējā tirgū.
Iemesli, kādēļ meža īpašumu tirgus pēdējā pusgada laikā sabremzējies, ir dažādi, tomēr jāapzinās ciešā sasaiste ar situāciju Eiropā. Lai gan iepriekš ieviestais embargo koksnei no trešajām pasaules valstīm ļāva cerēt uz stabilu noietu un cenām Eiropas tirgū, prognozes šobrīd nav apstiprinājušās.
Ņemot vērā recesiju, kuras aizmetņi redzami Vācijā un Austrijā, un inflācijas ietekmē sarukušo patēriņu pēc rūpnieciski ražotām precēm, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem sarucis par aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu.
Ārvalstu eksperti paredz, ka
situācija kokmateriālu tirgū uzlabosies ne ātrāk par nākamā gada rudeni,
kad atkal varētu atgriezties aktīvāka celtniecība un rūpniecība, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes Rietumeiropā.
Ja pirms gada pirkt krūmājus bija izdevīgi, tagad vairs ne – augušas gan šķeldas, gan darba spēka izmaksas. Lielākais Latvijas konkurents šajā ziņā ir Polija, kur ir krietni lētākās darba spēka izmaksas, kā arī Zviedrija – pateicoties vājajai kronai, kuru šobrīd ir izdevīgi konvertēt uz eiro. Tas nozīmē, ka pirkt kokmateriālus no Zviedrijas ir kļuvis daudz lētāk.
Paša Vēbera komentārs:
“Nevar noliegt, ka meža tirgus mainās, taču tas nav apstājies. Mežu īpašniekiem pašiem ir jāizsver, kas, viņuprāt, ir labākais rīcības modelis: vai īpašuma nākotnes vērtība pēc 100 gadiem šobrīd spēj nest jūtamu gandarījumu – vai arī lielāks ieguvums būtu realizēt īpašumu tagad un iegūtos līdzekļus izmantot aktuālām vēlmēm.
Redzam, ka mazie mežu investori jeb privātpersonas un pakāpeniski palielina savus portfeļus ar nelieliem mežu īpašumiem – ar domu, ka tas būs ieguldījums viņu pensiju fondā vai arī plāno tos nodot nākamajām paaudzēm. Tad jau tas kalpo kā ģimenes mantojums, kurā paaudze pēc paaudzes var baudīt Latvijas mežu bagātības un piedalīties to ilgtspējīgā apsaimniekošanā.”
Lasiet arī: Latvijā vecos mežus bez īpaša iemesla nav plānots izcirst, sabiedrību mierina ministrs
