Eiropas Imunizācijas nedēļas ietvaros veselības nozares eksperti aktualizē jautājumu par sabiedrības aizsardzību pret novēršamām infekcijas slimībām. Dati liecina, ka vakcīnas Latvijā ir plaši pieejamas, bet cilvēki tās neizmanto. Tāpēc veselības nozares speciālisti meklē risinājumus, kā uzlabot vakcinācijas aptveri un nodrošināt sabiedrības kolektīvo imunitāti.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt imunizācijas pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem kā būtisku primārās veselības aprūpes sastāvdaļu. Latvijā ir izstrādāti spēcīgi pamati, lai šo mērķi sasniegtu, proti, valstī ir viens no plašākajiem valsts apmaksātajiem vakcinācijas kalendāriem Eiropā. Tomēr vakcinācijas aptvere joprojām ir nepietiekama un, neskatoties uz vakcīnu pierādīto efektivitāti, vilcināšanās vakcinēties pieaug un kļūst par būtisku izaicinājumu sabiedrības imunizācijas kontekstā.
“Dati liecina, ka mazu bērnu vakcinācijā Latvija pietuvojas vēlamajam 95% līmenim, bet ar vecumu tā būtiski samazinās. Panākt sistemātiskas pārmaiņas var tikai tad, ja mēs plānojam savu vakcināciju visa mūža garumā,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Elīna Dimiņa.
Lēmums par vakcināciju bieži tiek pieņemts ārsta kabinetā, taču dažkārt šajā posmā ne viss darbojas, kā vajadzētu. “Informācijas šķietami ir daudz, bet praksē redzam, ka nepieciešama arī ārstu izglītošana. Arī ārstiem ir nepieciešams regulāri atjaunot zināšanas, lai mazinātu novecojušus priekšstatus par vakcinācijas nozīmību,” skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, ģimenes ārste Alise Singha.
Vienlaikus ārstu ikdienu būtiski ietekmē sistēmiski šķēršļi, piemēram, birokrātija, datu ievade un nepietiekami savienotas informācijas sistēmas.
“Ja dati par pacientu atrodas papīra kartītēs vai vairākās platformās, ārstam vienkārši nepietiek laika kvalitatīvai sarunai ar pacientu,” piemetina A.Singha.
Nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt darbu ar ģimenes ārstiem uzsver arī Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, norādot, ka ministrija strādā pie tā, lai tuvākajā laikā identificētu būtiskākos šķēršļus ģimenes ārstu praksēs un mērķēti strādātu ar tām, kur vakcinācijas rādītāji ir zemākie.
Kā viens no iemesliem nevakcinēties tiek izcelts informācijas trūkums, tomēr tas ir tikai viens no faktoriem. Eurobarometer jaunākie dati liecina, ka Latvijā no tiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies, 46% iedzīvotāju kā iemeslu tam min sajūtu, ka vakcinācija viņiem gluži vienkārši nav nepieciešama, un vēl 20% iedzīvotāju norāda, ka vakcinācija ir pārāk dārga, un viņi to nevar atļauties. “Mums ir jāveido veselībpratīga sabiedrība, panākot izmaiņas iedzīvotāju zināšanu, prasmju, kompetenču un motivācijas līmenī, kā arī nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi, kas šo izvēli vakcinēties padara vienkāršu,” uzsver RSU Sabiedrības veselības institūta direktore asoc.prof. Anda Ķīvīte-Urtāne.
Papildu izaicinājumu rada informācijas vide. Pēdējos gados būtiski mainījušies avoti, no kuriem sabiedrība iegūst informāciju, un līdzās uzticamai informācijai arvien plašāk izplatās arī dezinformācija. Tāpēc ar vispārīgu komunikāciju nepietiek un ir nepieciešams strādāt ar konkrētām sabiedrības grupām.
Lai saprastu, kuras mērķa grupas sistēma nespēj sasniegt, ir nepieciešami precīzi dati un sistēmas digitālizācija. “Digitalizācija pati par sevi nepanāks, ka cilvēki vakcinējas, bet tā sniegs kopskatu par to, kuras mērķa grupas netiek sasniegtas, lai mēs varētu turpināt mērķtiecīgu darbu tieši ar šīm grupām,” stāsta Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode.
Savukārt Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis Juris Gaiķis norāda, ka bez sakārtotas datu aprites nav iespējams efektīvi vadīt vakcinācijas politiku:
“Digitālie risinājumi veselības sistēmā ir izstrādāti jau sen, bet tā ka nav pietiekamu datu, tos nevar pilnvērtīgi attīstīt. Ja sistēmā nav pieejami dati par pacientu, kā arī informācija par viņiem veiktajām vakcīnām, mēs nevaram pieņemt mērķētus lēmumus un sasniegt šos cilvēkus.”
Kopumā eksperti norāda, ka Latvijā vakcinācijas sistēma ir izveidota, taču tā nedarbojas pietiekami efektīvi, lai sasniegtu visus iedzīvotājus. Lai uzlabotu situāciju, uzsvars liekams uz esošo mehānismu sakārtošanu, padarot vakcināciju ērtāku un pieejamāku ikdienā, stiprinot ģimenes ārstu zināšanas un kapacitāti, izmantojot datus mērķētai rīcībai, kā arī veidojot skaidru, uzticamu un stratēģisku veselības komunikāciju.
Lasiet arī:
VIDEO | Skābais lietus pārklāj Putina rezidenci, smogam no Tuapses sasniedzot Sočus
Alvis Hermanis: Esmu sataisījies būt premjers uz pusgadu/gadu
“Drīz viss mainīsies,” – Rosļikova ierakstu soctīklos uztver kā draudus
Vienu nedēļu ķirurgs, citu lors, – LVSADA komentē Abu Meri ideju, kā novērst mediķu trūkumu