Baltijas valstu lēmums par desinhronizāciju no Krievijas kontrolētā “BRELL loka” ir ļoti pareizs solis, tomēr patlaban pārāk maz uzmanības tiek pievērsts, kā tas ietekmēs arī elektroenerģijas cenas Latvijā un Baltijā, plašākā intervijā sacīja enerģētikas uzņēmumu grupas AJ Power vadītājs Roberts Samtiņš.
Patlaban Baltijas valstis, kā jau ticis ziņots, ir apņēmušās 2025.gada sākumā atslēgties no BRELL loka, kas savieno to elektrosistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatori Augstsprieguma tīkls, Litgrid un Elering augusta sākumā parakstīja vienošanos par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar tā dēvētajiem “kontinentālās Eiropas tīkliem” 2025.gada februārī.
[Ukraina pēc Krievijas atklātā iebrukuma 2022.gada 24.februārī jau martā steigšus atslēdzās no agresorvalsts vienotās energosistēmas – kas starptautiski zināmas arī kā IPS/UPS (tajā ietilpst arī BRELL loks) – un pieslēdzās kontinentālās Eiropas tīkliem. Vienlaikus no Krievijas energotīkla tika atslēgta arī Moldova. Eiropas vienotā energosistēma ir lielākā pasaulē un apvieno teritorijas, kurās dzīvo 600 miljoni cilvēku. – BNN]
Samtiņš sacīja, ka Augstsprieguma tīkls patlaban vēl acīmredzot precizē, kā tas notiks starp visām trijām Baltijas valstīm. Viens no scenārijiem var būt tāds, ka tiek samazinātas importa jaudas no Skandināvijas. Piemēram, pašlaik pa vienu no starpsavienojumiem no Somijas uz Baltiju nāk 700 megavati (MW) elektrības – ja šis kabelis pēkšņi tiek bojāts un plūsma apstājas, Latvijai jāspēj pacelt sava ģenerācija par tikpat lielu jaudu.
“Tādēļ, visticamāk, tas nozīmēs, ka šīs importa kapacitātes uz laiku tiks mazinātas, jo mums nebūs iespējas tās aizstāt un vienā brīdī uzreiz pacelt ražošanu par 700 MW. Rezultātā elektrības cenas var pieaugt. Tāpat tas varētu palielināt dabasgāzes patēriņu, jo vairāk nāktos darbināt termoelektrocentrāles,” pieļāva Samtiņš. Viņš arī uzsvēra, ka
nav zināms, kādas provokācijas līdz 2025.gadam var īstenot Krievija.
“Kā mēs esam pārliecinājušies, tad Krievijai ir pilnīgi vienalga tas, kas notiek pie viņiem, ja tik var ieriebt savām kaimiņvalstīm. Ar mērķi traucēt Baltijas valstīm viņi var paši veikt darbības, lai desinhronizāciju veiktu ātrāk. Tehniski tas nav viegli, bet var būt kādas provokācijas arī no šīs puses. Arī šajā gadījumā ir iespējams, ka būtiski pieaug cenas, jo mums ātri būtu jāpārskata sava energosistēma,” pieļāva Samtiņš.
Viņš uzsvēra, ka arī šī iemesla dēļ Baltijas valstīm pašām ir jāinvestē savās elektrības ģenerācijas jaudās. Ja būs tikai paļaušanās uz to, ka elektrību varēs lēti nopirkt no kāda cita, tas var izvērsties arī diezgan slikti. Vienlaikus Samtiņš uzsvēra, ka neredz iemeslus, kādēļ Baltijas valstis tehniski nebūtu gatavas 2025.gadā atslēgties no BRELL sistēmas.
Jau ir vēstīts, ka Baltijas valstu vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju par BRELL loku paredz, ka tā automātiski tiek pagarināta katru gadu februārī, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz 7.augustam jeb pusgadu līdz kārtējā vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības.
“Kopā ar partneriem esam vienojušies par konkrētām darbībām un datumiem, lai atslēgtos no Krievijas sistēmas un pievienotos kontinentālās Eiropas sinhronizētajai zonai. Pirmo reizi visu trīs valstu operatori uzņēmušies skaidras saistības veikt sinhronizāciju noteiktajā laikā – 2025.gada februārī,” pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatoru vienošanās parakstīšanas augusta sākumā paziņoja Litgrid valdes priekšsēdētājs Roks Masjulis.
Nepieciešamie darbi – piemēram, pirmo sinhrono kondensatoru, vadības sistēmu uzstādīšana un trešās līnijas starp Igauniju un Latviju rekonstrukcija – tiks pabeigti noteiktajā termiņā. Citi ar sinhronizāciju saistītie Baltijas elektropārvades sistēmu operatoru īstenotie projekti tiks īstenoti līdz 2025.gada beigām vai vēlāk.
Visas trīs Baltijas valstis 2018.gadā parakstīja vienošanos 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla, bet tagad panāktā vienošanās nozīmē, ka tas notiks gadu ātrāk. Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.
Samtiņa pārstāvētā AJ Power ir Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa, kas darbojas kopš 2014.gada. Tās apgrozījums 2022.gadā bija 90 miljoni eiro. AJ Power “piedāvā individuālus risinājumus elektroenerģijas un dabasgāzes iegādei, saules paneļu projektiem, dabas resursu nodokļa administrēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai”. Portala Firmas.lv informācija liecina, ka grupas uzņēmumu patiesie labuma guvēji ir Jānis Lielcepure un Anete Freiberga-Samtiņa.
Lasiet arī: Plānots palielināt atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem