Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Ņujorkā trešdienas, 21.septembra, vakarā (ceturtdienas, 22.septembra, rītā pēc Latvijas laika) vienojušies, ka nepieciešams noteikt jaunas sankcijas Krievijai, reaģējot uz šajā valstī izsludināto rezervistu mobilizāciju karam Ukrainā.
«Mēs izpētīsim, mēs pieņemsim jaunus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti gan pret privātpersonām, gan [ekonomikas] sektoriem,» žurnālistiem sacīja ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels (Josep Borrell) pēc sanāksmes, kas notika Ņujorkā, kur ministri piedalās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā.
Borels sasauca šo sanāksmi, lai apspriestu ES atbildi uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu, kurā viņš paziņoja par rezervistu mobilizāciju un izteica aizklātus draudus par kodolieroču lietošanu saistībā ar karu Ukrainā.
Borels asi kritizēja Putina izteikumus, sevišķi to, ka Krievija patur tiesības «lietot visus tās rīcībā esošos līdzekļus», lai aizsargātu valsti.
«Draudēšana ar kodolieročiem ir reālas briesmas visai pasaulei, un starptautiskajai sabiedrībai vajag reaģēt šo draudu priekšā,» sacīja Borels.
«[Putins] mēģina iebiedēt Ukrainu un visas valstis, kas atbalsta Ukrainu. Bet viņš cietīs neveiksmi,» atzina Borels.
Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), telekanālam CNN, komentējot Putina jaunos agresīvos izteikumus, sacīja, ka ES tāpēc vajadzētu noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.
