Eiropas Savienības (ES) 27 valstu pārstāvji pirmdien, 29.janvārī, vienbalsīgi vienojās peļņu no Eiropā iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem novirzīt Ukrainas atjaunošanas darbiem. Kā ziņojis avots, šis pirmais solis principā tika pieņemts ES vēstnieku sanāksmē, ko vadīja Beļģija, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, ziņo Reuters.
Vienošanās tikusi panākta pirms samita, kurā ES līderi plāno atvairīt Ungārijas iebildumus pret 50 miljardu eiro finansējuma piešķiršanu Ukrainai nākamajiem četriem gadiem.
Pirms vēstnieki oficiāli varot pieņemt saskaņoto dokumentu, ir jāveic juridiskās un valodas pārbaudes, taču gaidāms, ka dokuments tiks pieņemts, cik drīz vien iespējams. Paredzams, ka pēc pieņemšanas Eiropas Komisija ierosinās piešķirtos līdzekļus pārskaitīt ES budžetā un pēc tam Kijivai.
Pagaidām gan neesot skaidrs, kad līdzekļi nonāks Ukrainā.
Francija un Vācija jau ir paudušas iebildumus pret šo plānu, savukārt Eiropas Centrālā banka ir brīdinājusi, ka tas varētu mazināt uzticību eiro un radīt satraukumu pasaules tirgos, saskaņā ar Reuters.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā ES, ASV, Japāna un Kanāda kopīgi iesaldējušas Krievijas centrālo banku aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. No šīs summas aptuveni 200 miljardi ASV dolāru tiekot turēti Eiropā, galvenokārt Beļģijas klīringa sistēmā “Euroclear”.
Lasiet arī: Orbāna padomnieks saka, ka Ungārija ir atvērta ES līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam
