Bijušais Somijas prezidents Sauli Nīniste (Sauli Niinistö) trešdien, 30.oktobrī, publicētajā ziņojumā aicināja Eiropas Savienību (ES) izveidot savu izlūkošanas aģentūru, lai uzlabotu bloka aizsardzību pret draudiem, sabotāžu un ārvalstu aģentiem, palielinot izlūkinformācijas apmaiņu visā Eiropā, ņemot vērā pastāvīgās bažas par Krievijas ietekmi un aģentiem visā blokā, ziņo “Politico”.
Martā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) uzdeva Nīnistem, kurš vairāk, nekā desmit gadus bija Somijas prezidents, sniegt detalizētu ziņojumu par bloka gatavību karam un civilajai aizsardzībai, kā arī priekšlikumus uzlabojumiem.
Savā plānā Nīniste aicina ES izveidot “pilnvērtīgu izlūkošanas sadarbības dienestu ES līmenī, kas var kalpot gan stratēģiskām, gan operatīvām vajadzībām”, vienlaikus piebilstot, ka infrastruktūras aizsardzībai ir nepieciešams “pretizlūkošanas tīkls”.
Nepieciešams aktīvāks darbs, lai “pastiprinātu spiegošanas apkarošanu ES iestādēs,” viņš sacīja pēc tam, kad kopā ar fon der Leienu iepazīstināja ar plānu.
Pieaugot bažām par spiegošanu, kad tiek izraidīti diplomāti un Brisele kļūst par “karsto punktu” aģentu aktivitātēm, jo pilsētā atrodas simtiem iestāžu un vēstniecību, Krievijas karš Ukrainā ir pastiprinājis ES drošības riskus, tostarp militāro objektu novērošanu ar droniem, slepkavību plānus un uzbrukumus zemūdens infrastruktūrai.
Rietumu sabiedrotie jau apmainās ar izlūkdatiem – “Piecu acu” tīkls apvieno ASV, Austrālijas, Kanādas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes aģentūras –, un šādai ES aģentūrai būtu jākoncentrējas uz to, lai lietderīgi izmantotu jau esošo informāciju, sacīja Nīniste.
“Mums ir jāuzticas vienam otram,” viņš piebilda.
Maz ticams, ka ES drīzumā veiks augsta riska starptautiskās izlūkošanas operācijas, jo dalībvalstis norāda uz bažām par informācijas noplūdi ES izpildvarā. “Izlūkdatu vākšana galvenokārt ir dalībvalstu atbildība,” sacīja fon der Leiena, uzsverot nepieciešamību uzlabot “informācijas plūsmu, informācijas vākšanu un izlūkdatu apkopošanu”.
Ir daudzas citas jomas, kurās blokam būtu jāpastiprina sava gatavība konfliktiem, sacīja Nīniste, ierosinot arī ES Gatavības likumu, kurā būtu noteikti “principi, standarti un mērķi”, saskaņā ar kuriem valstīm būtu jāsadarbojas. Piemēram, ES trūkst miljons kiberdrošības ekspertu, viņš sacīja, un, lai gan viņš neatbalsta iesaukšanu armijā, viņš iestājās par to, lai galvenajās pilsētās tiktu ieviestas programmas, kas iesaistītu civiliedzīvotājus valsts aizsardzībā.
Drošības aģentūrām arī ir “pēc iespējas vairāk jāapgrūtina naidīgu ārvalstu izlūkdienestu darbība jebkurā ES vietā,” viņš sacīja.
Nīnistes secinājumi tiks ņemti vērā fon der Leienas otrajā pilnvaru termiņā, kad ES būs tās pirmais aizsardzības komisārs, kura uzdevums būs līdz pavasarim izstrādāt aizsardzības balto grāmatu.
Lasiet arī: NATO apstiprina, ka Ziemeļkorejas karaspēks atrodas Kurskā, lai palīdzētu Krievijai
