Eiropas līderi ceturtdien, 6.martā, atbalstīja plānus tērēt vairāk līdzekļu aizsardzībai un turpināt atbalstīt Ukrainu pasaulē, ko satricinājusi Donalda Trampa (Donald Trump) īstenotā ASV politika. Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ārkārtas samits Briselē notika bažās, ka Krievija, ko iedrošinājis karš Ukrainā, var uzbrukt kādai no ES valstīm un ka Eiropa vairs nevar paļauties uz ASV, ka tā nāks tai palīgā, ziņo “Reuters” un “Politico”.
“Šodien mēs parādījām, ka ES pieņem izaicinājumu, veidojot aizsardzības Eiropu un nostājoties plecu pie pleca ar Ukrainu,” žurnālistiem sacīja sanāksmes priekšsēdētājs Antoniu Košta (Antonio Costa).
ES līderi atbalstīja Eiropas Komisijas plānu nodrošināt lielāku elastību aizsardzības izdevumu jomā un piesaistīt līdz pat 150 miljardiem eiro kopīgos aizdevumos, ko ES valstu valdības varētu tērēt savām militārajām vajadzībām.
Kopīgā paziņojumā, par kuru vienojās visas 27 dalībvalstis, līderi aicināja savus ministrus steidzami detalizēti izskatīt šos priekšlikumus.
“Eiropai ir jāuzņemas šis izaicinājums, šī bruņošanās sacensība. Un tai ir jāuzvar,” Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja samitā Briselē.
“Eiropa kopumā ir patiesi spējīga uzvarēt jebkurā militārā, finansiālā un ekonomiskā konfrontācijā ar Krieviju – mēs vienkārši esam stiprāki,” sacīja Tusks.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), kurš trešdien Francijas iedzīvotājiem sacīja, ka Krievija ir drauds Francijai un Eiropai, norādīja, ka tas ir tikai pirmais solis.
“Lai arī kas notiktu Ukrainā, mums Eiropā ir jāveido autonomas aizsardzības spējas,” viņš sacīja pēc ES samita.
Makrons ir paziņojis, ka Francija ir gatava apspriest iespēju paplašināt tās kodolieroču sniegto aizsardzību, iekļaujot tajā arī Eiropas partnerus.
Tas izpelnījās piesardzīgi pozitīvu reakciju. Daži, piemēram, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, sacīja, ka šāds “kodoldrošības lietussargs kalpotu kā patiešām ļoti nopietns atturēšanas līdzeklis pret Krieviju”. Polija norādīja, ka šo ideju ir vērts apspriest, savukārt daži, piemēram, čehi, uzsvēra, ka ASV ir jāturpina iesaistīties.
Tramps ir teicis, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. Ceturtdien viņš apšaubīja savu gatavību aizstāvēt NATO sabiedrotos, sakot, ka viņš to nedarīs, ja valstis par savu aizsardzību nemaksās pietiekami.
Viņa lēmums pāriet no stingra ASV atbalsta Ukrainai uz piekāpīgāku nostāju pret Maskavu, ir pamatīgi satraucis eiropiešus, kuri Krieviju uzskata par lielāko draudu.
“Tagad mums ir jāatbalsta Ukraina vairāk nekā jebkad agrāk,” pirms ārkārtas samita sacīja ES augstākā diplomāte Kaja Kallasa (Kaja Kallas).
Taču Eiropas līderi nebija tik vienoti un pēc 10 stundu ilgām sarunām, viss, ko līderi piedāvāja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bija solījums turpināt apbruņot Ukrainu bez konkrētiem plāniem.
Šis solījums tika pieņemts bez Ungārijas prezidenta Viktora Orbāna (Viktor Orban), kas ir Trampa sabiedrotais un kurš neslēpj savu atbalstu Putinam un kurš jau pirms sanāksmes paziņoja, ka iebilst pret šo paziņojumu.
Bez Ungārijas 26 valstis parakstīja paziņojumu par Ukrainu, kurā ne tikai solīta turpmākā militārā palīdzība, bet arī iezīmētas sarkanās līnijas turpmākajām miera sarunām un pausts aicinājums Kijivai pievienoties blokam.
“Lai panāktu “mieru caur spēku”, Ukrainai jābūt pēc iespējas spēcīgākajā pozīcijā, un tās būtisks elements ir pašas Ukrainas spēcīgās militārās un aizsardzības spējas,” teikts 26 līderu parakstītajā paziņojumā. “Eiropas Savienība joprojām ir apņēmības pilna sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem un sabiedrotajiem sniegt pastiprinātu politisku, finansiālu, ekonomisku, humanitāru, militāru un diplomātisku atbalstu Ukrainai un tās tautai.”
Taču gadu desmitiem ilgā paļaušanās uz ASV aizsardzību, domstarpības par finansējumu un par to, kā Francijas kodolieroču atturēšanu varētu izmantot Eiropas labā, parādīja, cik grūti ES būs aizpildīt tukšumu, ko Vašingtona atstāja pēc Ukrainas militārās palīdzības iesaldēšanas.
Saskaņā ar NATO datiem Vašingtona pagājušajā gadā Ukrainai sniedza vairāk nekā 40% militārās palīdzības, ko Eiropa nespētu tik viegli aizstāt.
ES valstis kopš Krievijas iebrukuma sākuma pirms trim gadiem ir apsolījušas sniegt Ukrainai lielāku finansiālo un militāro atbalstu nekā ASV. Šis atbalsts turpinās nākt arī turpmākajos mēnešos, un līdz 2025.gadam paredzēts piešķirt finansiālu palīdzību aptuveni 30 miljardu eiro apmērā, izmantojot aizdevumus, kas nodrošināti ar Krievijas iesaldētajiem aktīviem.
ES diplomāts, kurš runāja anonīmi aizstāvēja ES plānus palielināt militāro palīdzību Ukrainai. Darbs pie turpmākajām ieroču paketēm tiks turpināts kā daļa no brīvprātīgo koalīcijas, kurā varētu būt iesaistītas arī valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Apvienotā Karaliste.
Daži līderi vismaz publiski joprojām saglabāja cerību, ka Vašingtonu izdosies pierunāt sadarboties.
“Mums ar vēsu un gudru prātu ir jānodrošina, lai ASV atbalsts tiktu garantēts arī turpmākajos mēnešos un gados, jo Ukraina ir atkarīga arī no viņu atbalsta savai aizsardzībai,” sacīja aizejošais Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz).
BNN jau ziņoja, ka Eiropas līderi ir attīstījuši mēneša ilgu pamiera plānu, ko iesniegt ASV un, ko ir apstiprinājis Zelenskis, sakot, ka šāds pamiers būtu iespēja pārbaudīt Maskavas gribu izbeigt trīs gadus ilgušo iebrukumu. Maskava savukārt ir noraidījusi jebkāda īslaicīga pamiera iespēju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka pirmdien dosies uz Saūda Arābiju, lai tiktos ar Saūda Arābijas kroņprinci Muhammedu bin Selmānu.
“Pēc tam mana komanda paliks Saūda Arābijā, lai strādātu ar mūsu amerikāņu partneriem. Ukraina ir visvairāk ieinteresēta mierā,” Zelenskis rakstīja “Telegram”.
Zelenskis ceturtdien guva dažas konkrētus atbalsta solījumus, tikai ne no ES puses. Norvēģija apņēmās palielināt savu tiešo militāro palīdzību Ukrainai līdz astoņiem miljardiem eiro 2025.gadā, tādējādi vairāk nekā divkāršojot savas iepriekšējās saistības.
Lasiet arī: Eiropas Komisija prezentē 800 miljardu eiro aizsardzības plānu Eiropai
Lasiet arī: Tramps izskata iespēju atcelt bēgļu statusu ukraiņiem, ASV pastiprināti vēršoties pret imigrantiem
