Eiropas Komisijas (EK) nozīmīgā 2022.gada mikroshēmu stratēģija ir cietusi neveiksmi, ASV tehnoloģiju gigantam “Intel” pirmdien vēlu vakarā paziņojot, ka tas par diviem gadiem atliek mikroshēmu ražotnes būvniecību Magdeburgā, Vācijā, un vēl vienu ieguldījumu Polijā, lai risinātu finansiālās problēmas, otrdien, 18.septembrī, ziņo “Politico”.
“Intel” 30 miljardu eiro investīcijas Vācijā bija ļoti svarīgas ES mērķim palielināt pusvadītāju ražošanu pēc tam, kad Eiropas rūpniecību sagrāva ar pandēmiju saistītie piegādes traucējumi.
Šī pauze nozīmē arī problēmas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen), kura otrdien, iepazīstinot ar savu komandu otrajam pilnvaru termiņam, kā galveno prioritāti izvirzīja “spēcīgāku rūpniecības stratēģiju”, lai konkurētu svarīgāko tehnoloģiju jomā, pēc tam kad no amata aizgāja Tjerī Bretons (Thierry Breton), kurš virzīja mikroshēmu plānu.
Šī neveiksme vājina Eiropas pozīcijas globālajā mikroshēmu ražošanas sacensībā, jo tādas valstis kā ASV, Ķīna un Dienvidkoreja palielina valsts atbalstu mikroshēmu ražošanai, piesaistot ražotājus jaunu rūpnīcu ražošanai.
Tikmēr “Intel” projekti ASV attīstās, un tirgus līderis TSMC ir izstrādājis plaša mēroga plānus ASV, vienlaikus ierobežojot ieguldījumus Eiropā.
“Intel” klusi ir apturējis mazākus mikroshēmu projektus Francijā un Itālijā, kā arī plāno samazināt darbinieku skaitu un apsver iespēju finanšu grūtību dēļ atdalīt savu dārgo ražošanas vienību.
Uzņēmuma 2022.gada plāns par lielajām rūpnīcām Vācijā un Polijā bija ES mikroshēmu stratēģijas centrālais elements, ko atbalstīja ievērojams abu valstu finansējums, tostarp desmit miljardi eiro no Vācijas. Tomēr pēc tam, kad Vācija nevarēja nodrošināt finansējumu, kad tiesa bloķēja ārkārtas fonda atkārtotu izmantošanu, radās finansējuma kavēšanās.
Otrdien Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) vietnē “X” paziņoja, ka Vācija un Saksijas-Anhaltes federālā zeme joprojām uzskata, ka “Intel” “projekts ir tā vērts, un to ir vērts atbalstīt”.
Eiropas mikroshēmu ambīciju sabrukums ir slikta zīme bloka steidzamajiem plāniem apturēt tā galveno rūpniecības nozaru atpalikšanu no citiem pasaules reģioniem.
ES mērķis līdz 2030.gadam nodrošināt 20% no pasaules mikroshēmu tirgus ir izgāzies, Komisijas jūlija ziņojuma prognozēm uzrādot tikai 11,7% pieaugumu, kas ir krietni mazāk nekā plānots.
Neraugoties uz neveiksmēm, ES vadītāji joprojām uzskata Eiropas Mikroshēmu aktu par veiksmīgu.
Augusta beigās fon der Leiena piedalījās jaunas mikroshēmu ražotnes atklāšanas ceremonijā Drēzdenē, Vācijā, ko par desmit miljardiem eiro būvējusi Taivānas kompānija TSMC, un uzslavēja 115 miljardus eiro lielus publiskos un privātos ieguldījumus, nosaucot to par “īstu ieguldījumu revolūciju” un “tikai sākumu”. Komisija gan nav sniegusi detalizētu šīs summas sadalījumu.
Eiropas mikroshēmu ražošana pašlaik balstās uz TSMC rūpnīcu Drēzdenē un mazākiem ieguldījumiem automobiļu rūpniecībā, kas neatbilst sākotnējiem izvirzītajiem mērķiem.
Von der Leiena otrdien aicināja Somijas izvirzīto eirokomisāri Hennu Virkunenu (Henna Virkkunen), viņas izvēlētā tehnoloģiju politikas vadītāja nākamajā EK, “turpināt darbu saistībā ar Mikroshēmu aktu”, lai gan tā nebūs viņas galvenā prioritāte.
Lasiet arī: Drošības stagnācija: Latvijas nespēja ieviest šūnu apraides sistēmu
