Eiropas Komisija otrdien, 5.martā, ierosinās veidus, kā Eiropas Savienībai (ES) stimulēt savu ieroču rūpniecību, lai tā varētu pāriet uz “kara ekonomikas režīmu”, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas rūpniecības komisāram Tjerī Bretonam (Thierry Breton) izklāstot priekšlikumus, kā mudināt ES valstis iepirkt vairāk ieroču no Eiropas uzņēmumiem un palīdzēt šiem uzņēmumiem palielināt ražošanas jaudu, tā atsaucoties uz ES amatpersonām, ziņo Reuters.
Bretons, iepazīstinot ar paketi, sacīja, ka “ir jāmaina paradigma un jāpāriet uz kara ekonomikas režīmu. Tas nozīmē arī to, ka Eiropas aizsardzības nozarei ar mūsu atbalstu ir jāuzņemas lielāks risks”.
Ņemot vērā Donalda Trampa (Donald Trump) iespējamo nākamo ASV prezidenta pilnvaru termiņu, kurš ir apšaubījis Vašingtonas saistības ar NATO, Bretons arī
mudināja Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju.
Krievijas karš Ukrainā ir mudinājis daudzas Eiropas valstis palielināt aizsardzības izdevumus, taču ES amatpersonas vēlas, lai ES struktūrām būtu lielāka loma aizsardzības rūpniecības politikā, jo tikai valstu centieni esot mazāk efektīvi.
Analītiķi apgalvo, ka karš skaidri parādīja, ka Eiropas rūpniecība bija slikti sagatavojusies vairākiem lieliem izaicinājumiem, piemēram, pēkšņam straujam pieprasījumam pēc lieliem artilērijas munīcijas daudzumiem.
Bretona priekšlikumi ietver ASV ārējo militāro tirdzniecības darījumu shēmas Eiropas versijas izveidi. Cits priekšlikums ļautu ES piespiest Eiropas ieroču ražotājus krīzes laikā dot priekšroku Eiropas pasūtījumiem.
Bretona pakete, kas paredz līdz 2027.gadam piešķirt 1,5 miljardus eiro, paver ceļu lielākai ES aizsardzības izdevumu koordinācijai. Lai gan tā ir pieticīga summa, ar to tiek izveidots tiesiskais regulējums turpmākajiem ieguldījumiem, norādīja amatpersonas.
Bretons ir arī aicinājis izveidot īpašu ES fondu aizsardzības projektiem 100 miljardu eiro apmērā.
Lai pieņemtu priekšlikumus, tie būs jāapstiprina ES 27 valstu valdībām, kuras bieži vien nelabprāt atsakās atdot pilnvaras aizsardzības un militārajos jautājumos, kā arī Eiropas Parlamentam.
Priekšlikumus rūpīgi izskatīs arī NATO, kas ir paziņojusi, ka atzinīgi vērtē ES centienus palīdzēt Eiropas aizsardzībai, vienlaikus brīdinot nepieļaut dublēšanos vai pretrunas ar alianses mērķiem.
Lasiet arī: Albānija, raizēs par Krieviju, atklāj Rietumbalkānos pirmo NATO padomju laika gaisa spēku bāzi
