Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts pagājušajā gadā bija 1,617 miljardu eiro apmērā, kas ir 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp pērn ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 176 miljoni eiro, kas ir 1,6% no IKP.
Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs atzīmē, ka pērn kārtējo maksājumu kontā pēc lielāka deficīta 2022.gadā ir notikusi atgriešanās pie 2021.gadam līdzīga līmeņa.
“Eiropā 2023.gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024.gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni pat nedaudz pieauga,” norāda Mirošņikovs.
Viņš arī atzīmē, ka šā gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.
Pēc Latvijas Bankas ekonomista minētā, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijas eksportēto preču vērtība pieauga pēc krituma, kas bija ildzis četrus ceturkšņus pēc kārtas. Salīdzinot ar trešo ceturksni, lielāks bija lauksaimniecības produktu eksports, nedaudz auga arī koksnes eksports. Kopumā ceturtajā ceturksnī lielākā daļa preču eksporta vērtība bija turpat vai nedaudz lielāka kā ceturksni iepriekš.
Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar 2022.gada beigām preču eksports, pēc Mirošņikova paustā, atkāpies par desmitdaļu, un tas galvenokārt ir saistīts ar divu preču grupu – minerālproduktu (naftas eļļas, gāzes un elektroenerģijas) un koksnes izstrādājumu – sniegumu.
“Minerālproduktu gadījumā pie vainas ir krietni zemākas cenas, savukārt koksnes izstrādājumu eksports izteiktāk cietis no vājā ārvalstu pieprasījuma,” min Latvijas Bankas ekonomists.
Mirošņikovs arī norāda, ka ir augusi eksportēto tekstila izstrādājumu un pārtikas produktu, tostarp arī alkohola vērtība.
2023.gadā pusi no preču eksporta krituma veidoja minerālprodukti, aptuveni trešdaļa no krituma bija uz koksnes izstrādājumu rēķina, par desmitdaļu zemāks bija lauksaimniecības produktu eksports galvenokārt graudaugu sliktās ražas dēļ, savukārt noturīgāks bijis pieprasījums pēc mehānismiem un elektroierīcēm, kā arī pieauga pārtikas un alkohola eksports, kur joprojām nozīmīgu daļu veido šo preču reeksports uz Krieviju, skaidro Mirošņikovs.
Viņš atzīmē, ka līdzīgi norisēm eksportā pērn gada beigās nedaudz pieauga arī preču imports, tomēr kopumā preču importa apmēri joprojām saglabājās krietni zem 2022.gada līmeņa, uzrādot kritumu par gandrīz 15%. Lauvas tiesu no importa vērtības krituma veidoja minerālprodukti – aptuveni trīs ceturtdaļas no samazinājuma bija mazāka energoresursu importa dēļ.
Citās preču grupās kritums bijis mazāk izteikts, tomēr par 10% samazinājās importēto mehānismu un elektroierīču, un metālu vērtība. Tajā pašā laikā pieauga importēto pārtikas produktu vērtība.
“Iepriekšējā gadā kopumā importa kritums bijis vērienīgs, galvenokārt uz jau minēto minerālproduktu rēķina – aizvadītā gada laikā energoresursu cenas atgriezās normālos, krietni zemākos līmeņos nekā 2022.gadā. Stājoties spēkā tirdzniecības ierobežojumiem ar Krieviju, pērn mazāks bija arī koksnes un metālu imports. Savukārt vairāk importēti ir dažādi pārtikas produkti un transportlīdzekļi,” klāsta Mirošņikovs.
Tāpat viņš informē, ka pakalpojumu tirdzniecība 2023.gada pēdējā ceturksnī attīstījās nedaudz lēnāk kā iepriekšējos ceturkšņos, un tas ir galvenokārt vājāka autotransporta un datorpakalpojumu eksporta dēļ. Aktīvākajai tūrisma sezonai beidzoties, mazāks bija braucienu eksports, tomēr salīdzinājuma ar 2022.gada beigu posmu tūrisma aktivitāte joprojām turpināja kāpt, īpaši pieaugot Latvijas tūristu braucieniem uz ārvalstīm. Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, kuri vēl pirms neilga laika bija starp straujāk augošajiem, 2023.gada otrajā pusē piedzīvoja nedaudz straujāku lejupslīdi gan eksportā, gan importā.
“2023.gads kopumā pakalpojumiem nebija slikts, tūrisma nozare turpināja pietiekami veiksmīgi manevrēt sarežģītos apstākļos, pieaudzis gaisa transporta pakalpojumu eksports, tomēr iepriekšējos gados strauju izaugsmi piedzīvojušie telesakaru, datoru, informācijas un citi saimnieciskie pakalpojumi ir nedaudz piebremzējuši. Mazinoties saitēm ar Krieviju un ekonomiskajai videi Eiropā neesot labākajā situācijā, lielāku negatīvu ietekmi izjutuši auto, dzelzceļa un jūras transporta pakalpojumi,” minēja Mirošņikovs.
Viņš arī informē, ka ārvalstu tiešo investīciju darījumu lielums 2023.gada nogalē bija mazāks nekā citos ceturkšņos pērn. Gada pēdējos mēnešos līdzekļu izplūde bija salīdzinoši līdzīga investīciju ieplūžu apmēriem. Šāda situācija veidojās galvenokārt tāpēc, ka krietni lielāka bija parādsaistību atmaksa, kamēr ieguldījumi pamatkapitālā neauga tik strauji.
Kopumā ārvalstu tiešās investīcijas pērn gada pēdējā ceturksnī bija 0,3% apmērā no IKP.
“Pašreizējos Eiropas ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos vērtējams, ka 2023.gadā kopumā investīcijas Latvijas ekonomikā bijušas pieklājīgā līmenī – tiešo investīciju ieplūde sasniedza 2,8% no IKP. Visvairāk investēts profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu un apdrošināšanas darbībās un apstrādes rūpniecībā. Lielākās investīciju plūsmas 2023.gadā nāca no Zviedrijas un Igaunijas, savukārt lielākas izplūdes notikušas uz Krieviju,” norāda Latvijas Bankas ekonomists.
Lasiet arī: Izstrādātas vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!