Eiropas Savienība (ES) mēģinās importēt vairāk gāzes no citām valstīm, tostarp ASV, lai aizstātu Krievijas piegādes, un ātrāk paplašinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai samazinātu kopējo atkarību no gāzes, ir paziņojis ES enerģētikas komisārs Dans Jorgensens (Dan Jorgensen) piektdien, 21.februārī, ziņo “Reuters”.
ES ir apņēmusies līdz 2027.gadam pilnībā atteikties no Krievijas fosilā kurināmā, reaģējot uz Maskavas 2022.gada pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem ir samazinājušās, ES pagājušajā gadā palielināja Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importu.
“Tā vietā, lai par gāzi maksātu ar nodokļu maksātāju naudu, iedzīvotāju naudu, no kuras ieņēmumi nonāk Putina kara kasē, mums ir jāpanāk, lai mēs paši ražotu savu enerģiju,” kopīgā intervijā plašsaziņas līdzekļiem sacīja ES enerģētikas komisārs Dans Jorgensens, atsaucoties uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Jorgensens sacīja, ka Brisele gatavo izmaiņas atļauju izsniegšanas noteikumos, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu. Attiecībā uz rūpniecības nozarēm un mājokļu apkuri, kur gāzi nevar ātri aizstāt ar elektrību, viņš sacīja, ka ES pastiprinās centienus rast alternatīvus piegādes avotus.
“Un tad mans uzdevums ir pārliecināties, ka produkts ir lēts un nav krievu,” viņš sacīja.
“Gāze joprojām būs vajadzīga, un mums būs jāmeklē citi avoti, nevis Krievija, un tas var nozīmēt arī lielāku importu no ASV.”
Pagājušajā nedēļā Eiropas gāzes bāzes cenas pieauga līdz divu gadu augstākajam līmenim.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) pirms stāšanās amatā janvārī brīdināja, ka ES tiks piemēroti tirdzniecības tarifi, ja tā neimportēs vairāk naftas un gāzes no ASV.
Eiropas Komisija neiepērk gāzi tieši, bet ir izstrādājusi plānus sadarboties ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem un izskatījusi iespēju investēt sašķidrinātās dabasgāzes eksporta infrastruktūrā ārvalstīs, lai mēģinātu nodrošināt vairāk ilgtermiņa līgumu ar stabilām cenām, liecina dokumentu projekti.
Dokumenta projektā, par kuriem šonedēļ ziņoja aģentūra “Reuters”, izklāstīti pasākumi Eiropas enerģijas cenu samazināšanai, Eiropas Komisija paziņoja, ka tā “nekavējoties sadarbosies ar uzticamiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem, lai apzinātu papildu izmaksu ziņā konkurētspējīgu importu no esošajiem un turpmākajiem sašķidrinātās dabasgāzes eksporta projektiem”, neprecizējot, ar kurām valstīm tā vēlas sadarboties.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem Eiropas gāzes līgumiem ir jābeidzas līdz 2049.gadam, lai tie atbilstu bloka klimata pārmaiņu mērķim līdz 2050.gadam panākt neto nulles emisijas.
Jorgensens atteicās komentēt noplūdušos dokumentu projektus, kurus Komisija publicēs nākamnedēļ.
Tomēr viņš apstiprināja, ka Komisija strādā pie stingrākas gāzes tirgus kontroles, lai izvairītos no spekulatīvas tirdzniecības, kas izraisa cenu kāpumus, un nākamnedēļ ierosinās “finanšu instrumentus”, kas paredzēti, lai mazumtirdzniecības elektroenerģijas cenas atdalītu no augstām gāzes cenām.
ES elektroenerģijas tirgus noteikumi paredz, ka, neraugoties uz atjaunojamās enerģijas straujo izplatību Eiropā, gāzes cena joprojām nosaka elektroenerģijas cenas daudziem Eiropas patērētājiem.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvas vadība meklē loģisku pamatojumu Trampa pārdrošajiem izteikumiem par Ukrainu un Zelenski
