Komercbanku intereses aizstāvošās Finanšu nozares asociācijas (FNA) izplatītā paziņojumā tās vadītāja Sanita Bajāre kritizē “atsevišķu politiķu” ideju par papildus nodokļa uzlikšanu kredītiestādēm – “eksperimentu”, kas var noslāpēt investīcijas un biznesa aktivitāti.
Tā ir nozares asa, bet vienlaikus piesardzīga, aplinkus atbilde Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piektdien, 14.jūlijā, izteiktajai – negaidītajai un ļoti bargajai – tās kritikai. Viņš mudināja Latvijas Banku panākt, lai šeit strādājošās bankas vairāk kreditētu vietējos uzņēmumus. [Lasiet/skatiet šeit.]
Relīzē valsts galva nav piesaukts, taču tieši viņš pieminēja banku virspeļņas “solidaritātes nodokļa” ieviešanas iespēju savā piektdienas intervijā LTV Rīta Panorāmai [vairāk – šeit].
FNA valdes priekšsēdētāja norāda, ka tagadējās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.” Nodokļu jomā – nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.”
Bajāre uzsver: “Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei
būtu solis tieši pretējā virzienā Šiem valdības deklarācijas punktiem.
Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.”
Šajā sakarā viņa atgādina, ka jūnija sākumā plaši tika apspriests straujais Latvijas konkurētspējas kritums, kas fiksēts Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra pētījumā. Ja pērn Latvijai šajā 64 valstu novērtējumā izdevās pakāpties līdz 35.pozīcijai, tad šogad Latvija ir 51.vietā, būtiski atpaliekot no Igaunijas (26.vieta) un Lietuvas (32.vieta). “Protams, katra pētījuma tapšanā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt tā rezultātus. Taču tas, ka Latvijas ekonomikas politika buksē izriet arī no citiem vērtējumiem,” pauž FNA vadītāja.
Piemēram, saskaņā ar Economist Intelligence Unit pētījumu (tajā uzmanība pievērsta tieši biznesa videi), Latvija ir ierindota to valstu vidū, kur gada laikā piedzīvots ievērojams biznesa vides novērtējuma indeksa kritums. Indekss Latvijai samazinājies par sešām vietām – pamatā dēļ tā, ka pasliktinājusies situācija darba tirgū: tiek pieminēta jauno speciālistu emigrācija un darbinieku prasmju trūkums.
Bajāre arī atgādina, Ārvalstu Investoru padome nesen publicēja ikgadējo investīciju vides indeksu, kas apliecina: pēc investoru domām un vērtējuma, investīciju vide ir drīzāk pasliktinājusies, nevis uzlabojusies. “Investoru ieskatā,
valstī notiek mērens haoss,
un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts,” komentējot indeksa rezultātus medijiem, tad atzina Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.
Nodokļu politika – paredzama un biznesu veicinoša – ir viens no spēcīgiem instrumentiem ikvienas valdības rokās, skaidro Bajāre. Nodokļu likmes un piemērošanas kārtību investori vērtē, salīdzinot dažādas ekonomikas savai attīstībai. Nodokļi var noslāpēt arī vietējo uzņēmēju vēlmi veidot uzņēmumus, vai tieši pretēji – tas var būt veids, kā panākt, lai lielāka daļa uzņēmīgo cilvēku sāktu uzņēmējdarbību.
Tāpēc eksperimenti ar nodokļiem maksā ļoti dārgi, brīdina banku lobiste. “Ideja par tā saucamo virspeļņas nodokli bankām nozīmētu, ka, pirmkārt, investori vairs nevar rēķināties ar paredzamu un valdības deklarācijai atbilstošu nodokļu politiku. Ir risks zaudēt jau esošās investīcijas (notiek kapitāla aizplūšana) un daudz grūtāk būs piesaistīt Latvijai jaunu kapitālu, kā arī uzņēmumus.”
Otrkārt, uzsver Bajāre, valstī strādājošie uzņēmumi var atturēties no ieguldījumu veikšanas, jo virspeļņas nodokļa gadījumā lielāka daļa no ienākuma būtu jāmaksā nodokļos. Turklāt uzņēmumi šādas politikas gadījumā nemaz nav ieinteresēti pelnīt, – labāk strādāt “pa nullēm” vai ar nelieliem zaudējumiem, lai tikai nepievērstu sev politiķu uzmanību un tie nesāktu domāt par papildu nodokļiem. Viņasprāt, ir skaidrs, ka šāda domāšana ilgtermiņā noved pie augstāka bezdarba (uzņēmumi neattīstās), pie zemākas biznesa aktivitātes, mazākiem ienākumiem valstij un dzīves līmeņa samazinājuma.
Uz šiem faktoriem ir norādījusi Eiropas Centrālā banka (ECB) – atgādina FNA vadītāja –, visai kritiski vērtējot Lietuvas soli ieviest banku virspeļņas nodokli. Šī lēmuma sekas būs redzamas pēc ilgāka laika – kā norāda ECB, tas var padarīt bankas mazāk izturīgas pret ekonomiskajiem satricinājumiem, var radīt šķēršļus jaunu noguldījumu piesaistei, tādējādi mazinot aizdevumu iespējas ekonomikas finansēšanai un bremzēt valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Bajāre savu valsts galvam netieši adresēto vēstījumu noslēdz šādi:
“Kapitālam robežu nav – tas plūst uz tām ekonomikām, kur nopelnīt ir vieglāk, nodokļi ir labvēlīgāki. Tas nozīmē, ka, ieviešot papildu nodokli bankām, tās pievērsīsies citiem tirgiem, piemēram, labprātāk finansēs uzņēmumus Igaunijā, kas vēl vairāk palielinās Latvijas atpalicību.
Te jāpiekrīt Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka teiktajam, ka daudz lielāks mūsu ieguvums būtu no zemākām procentu likmēm, mazākām komisijas maksām un augstākām depozītu likmēm, ko komercbankas jau dara, aktīvi pārskatot kredītu komisijas, kā arī ceļot depozītu likmes līdz ar katru ECB lēmumu par bāzes likmes paaugstināšanu.
Taču tas nekādi nav savienojums ar jauna nodokļa uzlikšanu bankām, kas radītu tieši pretējus efektus un nozīmētu īstermiņa vajadzību nofinansēšanu uz valsts attīstības un cilvēku labklājības rēķina.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Drauds bankām “Kreditējiet vai atdodiet virspeļņu!” jau skan nopietnāk
