Desmit gadu laikā, kopš Florida sākusi cīņu ar invazīvajiem Birmas pitoniem, tūkstošiem cilvēku no ASV un pasaules cenšas nogalināt pēc iespējas vairāk milzīgo čūsku, raksta BBC.
Floridā dzimušais 22 gadus vecais Džeiks Valeri (Jake Waleri) izmantos vasaras brīvlaiku, lai medītu čūskas. Viņš BBC pastāsta, ka vienmēr zinājis par Birmas pitoniem, invazīvo sugu, kas pārņēmusi Evergleidas nacionālo parku un grauj trauslo purvu un mitrāju ekosistēmu, kas ir mājas daudzām retām un aizsargājamām sugām.
Floridas Pitonu izaicinājums (Florida Python Challenge), kurā Valeri piedalīsies otro gadu, piesaista dalībniekus no ASV, Kanādas, un pat Eiropas, piemēram, Beļģijas un Latvijas.
Dalībniekus motivē ne vien iespēja glābt ekosistēmu, bet arī slava un līdz pat 30 tūkstošiem dolāru lielā naudas balva.
Daži no izaicinājuma uzvarētājiem ir kurls dabaszinību skolotājs, kurš ar rokām notvēra teju piecus metrus garu čūsku, un tēva un dēla duets, kuri ātrā tempā notvēra 41 čūsku, vai 19 gadus vecs jaunietis, kurš ieplānojis izmantot 10 tūkstošu naudas balvu, lai savu auto aprīkotu ar labāku apgaismojumu čūsku medībām.
Valeri ar savu brālēnu no 4.augusta, kad sāksies sacensības, ik nakti medīt čūskas. Viņu aprīkojumā ietilpst ūdensnecaurlaidīgas kombinezons, ja nu gadās brist ūdenī, līdzekļi pret moskītiem, līmlenta un īpaša nūja, ar ko no ceļa novākt vietējās indīgās čūskas, lai tās netiktu sabrauktas.
Vietējie dabas sargātāji stāsta, ka sacensības nepieciešamas, lai ierobežotu Birmas pitonus,
kas nonākuši tur, kur tiem nevajadzētu būt.
Evergleida ir lielākais neskartās subtropiskās ekosistēmas reģions ASV, kā arī mājas lielākajai mangrovju audzei rietumu puslodē. UNESCO aprakstījis Floridas dienvidu daļu kā “lēni plūstošu zāles upi, kas nepārtraukti plūst uz jūru”, un kurā sastopama liela floras un faunas daudzveidība.
Birmas pitoni, kas eksotisko dzīvnieku tirdzniecības rezultātā nonāca ASV no Āzijas, ir kļuvuši par lielāko draudu reģiona vietējām sugām. Pētījumi liecina, ka līdz 6 metriem garās, vairāk nekā 90 kilogramus smagās un pat telefona staba resnuma čūskas ir iznīcinājušas vai par 90% samazinājušas vietējo sugu, piemēram, jenotu, purva zaķu un opusumu, daudzumu.
Pitoni labi slēpjas zālē, mitrājos un kokos, un medī citus reptiļus, putnus, briežus un pat aligatorus.
Milzīgie plēsēji arī labi peld, un var palikt zem ūdens pat pusstundu, tādējādi izkonkurējot vietējos plēsējus, piemēram, apdraudēto Floridas panteru. Tāpat Birmas pitoni pārnēsā bīstamu parazītus. 2021.gadā pitonu imports un tirdzniecība tika aizliegta, bet diemžēl jau bija par vēlu. Šobrīd pitonus drīkst medīt jebkurā laikā un tiem nav skaita ierobežojuma.
Tiesa, sacensības raisījušas kritiku no dzīvnieku tiesību aizsardzības organizāciju puses, piemēram, PETA. Tās norāda, ka vajadzētu atrast humānu veidu, kā ierobežot pitonus, un to nevajadzētu darīt amatieriem. 2019.gadā publiskotajā PETA paziņojumā sacīts: “Mēs apzināmies, ka ir jālabo eksotisko dzīvnieku tirdzniecības pieļautās kļūdas, bet cilvēces patiesais pārbaudījums ir to paveikt humāni.”
Nav skaidri zināms, kādu iespaidu uz situāciju atstāj pitonu ķeršanas sacensības, jo, kā norāda eksperti, nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz čūsku ir Evergleidā. Karlija Segelsone (Carli Segelson), kura palīdz organizēt sacensības, sacīja: “Tas, kā mēs to redzam, ir –
katrs Birmas pitons, kas tiek aizvākts no Evergleidas, ir uzvara,
un tas nozīmē, ka būs par vienu čūsku mazāk, kas medīs vietējos putnus un zīdītājus, kā arī citus reptiļus. Tāpēc ikviena nomedītā čūska palīdz sasniegt mērķi.”
Viens no sacensību mērķiem ir arī pievērst uzmanību invazīvo sugu radītajam kaitējumam.
Kopš Floridā uzsākta pitonu medīšana, kopumā aizvākti apmēram 17 tūkstoši čūsku. Lielākā daļā šo čūsku noķertas pie ceļiem un grāvjos, kas, pēc ekspertu teiktā, ir to izplatības areāla robeža. 97% no Evergleidas nav pieejama bez speciāla aprīkojuma, kas nozīmē, ka tiek notverta vien neliela daļa čūsku, un tās, kas atrodas parka vidienē, nav sasniedzamas.
