Pēdējo mēnešu laikā ir iezīmējusies acīmredzama strauja ārējā pieprasījuma samazināšanās tendence, tādējādi negatīvi ietekmējot Latvijas preču eksporta attīstību. Ceturto mēnesi pēc kārtas preču eksporta vērtība samazinās par vairāk nekā 10%, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati.
FM norāda, ka salīdzinot datus par Latvijas ārējo tirdzniecību šī gada jūlija mēnesi ar iepriekšējā gada jūliju, Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 15%.
Tādējādi šā gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksports bija par 5,8% zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta apjoma pieaugumam.
Preču eksporta vērtība šā gada jūlijā veidoja 1363 miljonus eiro, kas kopumā atbilst vidējai viena mēneša eksporta vērtībai 2021.gadā. Tomēr šis gads eksportētājiem būs grūts, un sagaidāms, ka jūlijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos.
Latvijas preču eksporta attīstību šogad ietekmē vājais ārējais pieprasījums, it īpaši no Eiropas Savienības (ES) puses jeb lielākā eksporta tirgus Latvijas precēm.
ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī apstājies, bet salīdzinājumam – iepriekšējos divus gadus nepārtraukti palielinājās. Negatīvi vērtējams ekonomikas kritums Igaunijā, Polijā, Zviedrijā un Vācijā šā gada otrajā ceturksnī, kas ir Latvijas lielākie eksporta virzieni Eiropā.
Vērtējot ES dalībvalstu uzņēmēju un patērētāju ekonomisko sentimentu, jāsecina, ka tas turpina pasliktināties. Šā gada augustā ekonomikas sentiments ES vēlreiz pasliktinājās tādās Latvijas preču eksportam nozīmīgās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība.
Šīs nozares tiešā veidā ietekmē Latvijas kokrūpniecības, metālapstrādes, kā arī būvniecības materiālu eksportu.
Lasiet arī: Inflācija vienlaikus turpinās un ir beigusies, skaidro eksperts
