Disinflācija nāk ar sildīšanu, raksta Luminor bankas Pēteris Strautiņš, komentējot patēriņa cenu izmaiņas augustā, kad to līmenis Latvijā bija par 5,4% augstāks nekā pirms gada. Finanšu ministrija (FM) toties saredz strauju inflācijas mazināšanis līdz ar degvielas un energoresursu cenu kritumu.
Strautiņš norāda, ka kopš marta mēneša inflācija tomēr caurmērā ir bijusi zemāka nekā tā šajā laikā mēdz būt, cenu līmenis augustā attiecībā pret martu pieauga tikai par 0,35%. Dzīves dārdzība šobrīd ir tāda, kāda tā bija aprīlī.
“Augustā gada inflācija salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par vienu procentpunktu.
Pusi no vēl atlikušā cenu kāpuma veido pārtika, alkohols un tabaka,
pārējo grupu “devums” [tajā ir] neliels, transporta izmaksas gada griezumā turpināja samazināties. Preču cenas gada laikā augušas par 4,2%, salīdzinājumam, pirms gada preču inflācija bija 26,2%.
Pakalpojumu inflācija samazinās pakāpeniskāk, tā augustā bija 9%, augstākais punkts bija janvārī (11,7%). Sagaidāms, ka vidējais šī gada inflācijas līmenis būs ap 9%, bet gada beigās tā būs 1-2%. Disinflācija jeb
inflācijas samazināšanās turpināsies arī nākamgad.
Mēneša laikā cenas samazinājās par 0,6%. Mēneša deflācija bija nedaudz spēcīgāka nekā vidēji iepriekšējos desmit gados (-0,23%), [taču] tā bija nedaudz vājāka, nekā varēja cerēt vēl nesen – ainu pabojāja transporta izmaksu kāpums mēneša laikā par 2,2%, sadārdzinoties naftas cenām.
Atlikušajos šī gada mēnešos cenu līmeņa izmaiņas būs ļoti nelielas. Sezonālu apstākļu augšupvērstajai ietekmei pretim darbosies samazināto apkures tarifu stāšanās spēkā, iepriekš notikušā izmaksu samazinājuma pakāpeniskā ietekme uz pārtikas cenām, arī ilglietošanas preču cenu samazināšanās no pandēmijas laika uzpūstajiem līmeņiem – daļēji pateicoties Ķīnas eksporta cenu kritumam.
Iespējams, ka turpmāko mēnešu datos redzēsim jau iepriekš notikušu pārtikas cenu kritumu, kas – tirgotāju īstenotās cenu politikas dēļ – statistiķiem nav bijis viegli izmērāms. Tāpēc šogad var sagaidīt mēneša deflācijas ārpus tām raksturīgās Ziemassvētku sezonas. Pērn rudenī cenu kāpums no mēneša uz mēnesi vēl bija neparasti liels, līdz ar to šogad, ja vien nenotiek nekas īpašs, gada inflācijai ir jāsamazinās.
Oktobrī būs ievērojams apkures tarifu samazinājums.
Martā Luminor ekonomikas apskatā prognozējām, ka siltuma cena nākamajā apkures sezonā varētu būt ap 80 eiro par megavatstundu (MWh) – izskatās, ka tā arī būs. Izkliede ir diezgan plaša: ir pilsētas, kur cena no 1.oktobra būs zem 70 eiro – Aizkrauklē, Jēkabpilī; citur – virs 90 eiro, piemēram, Saldū. Pērn ziemā vidējā siltuma cena – pat ar valsts atbalstu! – bija virs 110 eiro par MWh.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas attiecībā pret iepriekšējo periodu samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas, augustā mēneša deflācija (-1,8%) bija spēcīgākā kopš 2014.gada. Svarīgu resursu cenu izmaiņas (graudi, svaigpiens, graudi, elektrība) norāda, ka pārtikas cenām vēl ir jāsamazinās. Tas notiks ļoti pakāpeniski, ražotāji un tirgotāji vēlēsies paturēt papildus peļņu, ko rada izmaksu kritums, taču agri vai vēlu tas notiks.
Lielu politisko drāmu izraisīja jaunie elektrības sadales tarifi. Tie ir nepatīkami, taču elektrības cena mājsaimniecībām augustā vienalga bija par 6,7% zemāka nekā pirms gada. Turklāt sadales tarifu izmaiņas bija izdevīgas uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kuru noslodze ir samērā vienmērīga, starp tiem ietilpst pārtikas pārstrādātāji un tirgotāji. Konkurence vienmēr var būt vēl labāka, taču nevarētu teikt, ka tās šajā jomā nav, tāpēc gaidīsim, kad daļa no ieguvumiem tiks novirzīti patērētājiem.
Inflācijas mazināšanos piebremzēs degvielas cenu kāpums.
Šobrīd ir diezgan augsta naftas cena apvienojumā ar ļoti lielu starpību starp naftas un tās produktu cenām. Naftas pārstrādes marža šāda ir vairāku iemeslu dēļ. Pandēmijas laikā tika apturētas mazāk efektīvās Eiropas rūpnīcas. Tāpat ir ierobežots Krievijas dīzeļa eksports. Cerību stariņš ir plānota jaunas naftas pārstrādes megarūpnīcas atklāšana Nigērijā un pārstrādes jaudu pieaugums Āzijā.
Par spīti ienesīgajai pārstrādei, vēlme tajā ieguldīt ir ierobežota, jo tiek gaidīta patēriņa samazināšanās, izplatoties elektriskajai piedziņai. Benzīna mašīnu lietotāji var skatīties cerīgāk, septembra sākumā benzīna cena biržās eiro izteiksmē samazinājās. Benzīna cena [šī teksta] rakstīšanas brīdī ir par 2,9% augstāka par gada vidējo, kamēr naftas cenas ir 12,9% virs gada vidējās, bet dīzeļa cena pat 16,8% virs gada vidējās.
Dzīves pamatvajadzību drāmas laikā maz uzmanības pievērš ilglietošanas preču cenām, bet arī tās ir svarīgas. Audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas kļuvušas lētākas jau piecus mēnešus pēc kārtas, bet darbarīki un iekārtas mājai – trīs mēnešus. Automašīnas augustā sadārdzinājās pēc trīs mēnešu deflācijas, bet to cenu līmenis ir zemāks nekā bija februārī. Gan ilglietošanas patēriņa preču, gan ražošanas iekārtu cenu kritums arī ietekmēs inflāciju, tieši un netieši.” Šādi savu apskatu noslēdz Strautiņš.
***
Savukārt FM ieskatā līdz ar degvielas un energoresursu cenu kritumu inflācija Latvijā turpina strauji mazināties. Tomēr iestāde atzīst – lai arī cenu kāpums bremzējas kopš šā gada sākuma un augustā fiksētā gada inflācija ir zemākā pēdējo divu gadu laikā, tomēr
joprojām pašreizējais cenu pieaugums uzskatāms par augstu,
it īpaši brīdī, kad Latvijas ekonomikas attīstības temps samazinās.
Augsts cenu līmenis samazina iedzīvotāju patēriņu, kā arī negatīvi ietekmē investoru rīcību attiecībā uz jaunu projektu īstenošanu. Līdzīga situācija vērojama arī pārējās eirozonas valstīs, kur inflācija gan tiešā, gan netiešā veidā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību.
Atbilstoši ātrajam novērtējumam vidējā gada inflācija eirozonā augustā palika nemainīga salīdzinājumā ar jūliju, veidojot 5,3%. Inflācija eirozonā atspoguļo harmonizētā patēriņa cenu indeksa (HPCI) pārmaiņas, kas nedaudz atšķiras no patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Atbilstoši Eurostat datiem, augustā HPCI bija par 5,6% augstāks nekā pirms gada. Lai arī šis pieaugums vēl bija nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā, tomēr var droši apgalvot, ka inflācijas līmenis Latvijā jau ir sasniedzis eirozonas vidējo līmeni, secina FM.
Lasiet arī: Jūlijā rūpniecības produkcijas apjomi jūtami kritās gan Latvijā, gan Igaunijā
