Augstākā līmeņa sanāksmē Briselē ceturtdien, 27.jūnijā, bloka 27 valstu līderi izvirzīja Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas amatam uz otro termiņu un izvēlējās bijušo Portugāles premjerministru Antoniu Koštu (Antonio Costa) par Eiropadomes sanāksmju priekšsēdētāju, bet par nākamo Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītāju – Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas), ziņo “Reuters”.
Šī trijotne atspoguļo nepārtrauktību, centriski proeiropeiskajām frakcijām saglabājot vadošos amatus, neraugoties uz galēji labējo spēku uzplaukumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
“Misija izpildīta! Eiropas Padome ir izpildījusi savu uzdevumu,”
piektdienas agrā rītā žurnālistiem sacīja pašreizējais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel).
Pēc diplomātu teiktā, trio guva plašu atbalstu, taču Itālijas labējā spārna premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni) atturējusies no balsojuma par fon der Leienu un balsojusi pret Koštu un Kallasu.
Meloni vietnē “X” paziņoja, ka viņa nolēma neatbalstīt līderu sarakstu “respektējot pilsoņus un norādes, kas vēlēšanu laikā nāca no šiem pilsoņiem”.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orban), vēl viens labējais politiķis, balsojis pret fon der Leienu un nav balsojis par Kallasu, norādīja diplomāti.
Von der Leienas kandidatūrai nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums, kas, domājams, būs sarežģītāks. “Uzdevums ir pārliecināt – ja iespējams – plašāku vairākumu stiprai Eiropai,” sacīja fon der Leiena. “Pie tā es arī strādāšu.”
Politiski un ģeogrāfiski izvirzītie kandidāti ir sabalansēti – fon der Leiena pārstāv centriski labējos spēkus, Košta – centriski kreisos spēkus, bet Kallasa – liberāļu grupu.
“Šajā ģeopolitiskās spriedzes laikā tā ir milzīga atbildība. Eiropā plosās karš, bet arī pasaulē pieaug nestabilitāte,” Kallasa sacīja žurnālistiem. Košta sacīja, ka viņš savā jaunajā amatā “pilnībā centīsies veicināt vienotību starp 27 dalībvalstīm”.
Samitā ES līderi parakstīja arī drošības nolīgumu ar Ukrainu, kurā izklāstītas saistības deviņās drošības politikas jomās,
tostarp ieroču piegādēs, militārajā apmācībā, sadarbībā ar aizsardzības nozari un atmīnēšanā.
Viņi arī apsprieda ES aizsardzības stiprināšanu pret Krieviju, vienojās par bloka stratēģiskajām prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem un atkārtoti apliecināja apņemšanos atbalstīt Ukrainu, līdz tā atgūs Maskavas anektētās zemes, neraugoties uz politisko nenoteiktību Eiropā un ASV, uzsverot, ka “Krievija nedrīkst gūt virsroku”.
Diplomāti sacīja, ka fon der Leiena samitā norādījusi, ka laikā no 1999. līdz 2021.gadam ES palielinājusi aizsardzības izdevumus par 20%, Ķīna – par 600% un Krievija – par 300%, vēl pirms tās iebrukuma Ukrainā, un mudināja līderus nākamajā desmitgadē ieguldīt 500 miljardus eiro aizsardzībā, izmantojot valstu iemaksas, īpaši šim nolūkam paredzētu ieņēmumu avotus un kopīgus aizņēmumus.
Lasiet arī: Itālijas Meloni apgalvo, ka ES vienošanās par augstākajiem amatiem ignorē vēlētāju vēlmes
