Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) informējis, ka Francija veidos oficiālas diplomātiskās attiecības ar Palestīnu, un Eiropa arvien noteiktāk prasa izbeigt karadarbību Gazā, raksta “Politico”.
Makrons tiešsaistē publicētajā paziņojumā informēja, ka, pieturoties pie vēsturiskās apņemšanās nodrošināt ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos, nolēmis, ka Francija atzīs Palestīnas valstiskumu. Viņš solījies veikt oficiālu paziņojumu ANO tikšanās laikā septembrī.
“Šodien steidzamākais ir izbeigt karu Gazā un sniegt palīdzību reģiona civiliedzīvotājiem. Francijas tauta vēlas mieru Tuvajos Austrumos. Mūsu, Francijas pilsoņu, pienākums ir kopā ar izraēliešiem, palestīniešiem, Eiropas un starptautiskajiem partneriem, pierādīt, ka tas ir iespējams.”
Drīz pēc Makrona paziņojuma Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer) ieplānojis zvanu ar Lielbritānijas E3 partneriem – Franciju un Vāciju – lai izrunātu, kas darāms, lai steidzami izbeigtu slepkavošanu un piegādātu iedzīvotājiem kritiski nepieciešamo pārtiku. Savā līdz šim skarbākajā paziņojumā par Tuvajiem Austrumiem
Stārmers sacīja, ka ciešanas un bads, kas atklājas Gazā, ir vārdos neaprakstāms un nav attaisnojams.
Viņš piebilda, ka valstiskums ir neatņemamas palestīniešu tiesības.
Atbildot uz Makrona paziņojumu, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sacīja, ka Palestīnas valsts šādos apstākļos būtu Izraēlas iznīcības “palaišanas laukums”, nevis mierīga līdzpastāvēšana. Savukārt Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēls Kacs norādījis, ka Makronas paziņojums ir apkaunojums un padošanās terorismam, kas sniedz atzinību “Hamas” slepkavām un izvarotājiem.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) paziņojis, ka Vašingtona neatbalsta Makrona lēmumu, nosaucot to par pliķi sejā “Hamas” uzbrukuma upuriem.
11 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstim jau atzinušas Palestīnas valstiskumu, to vidū Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija.
Vairāku Eiropas valstu līderi ir likuši noprast, ka ieņems stingrāku pozīciju attiecībā uz Izraēlu.
Tikmēr izraēliešu aplenktajā Gazā mirušo skaits pietuvojies 60 tūkstošiem. Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) nodēvējusi ziņojumus oar situāciju Gazā par “nepanesamiem” un aicinājusi tūlīt pat izbeigt karadarbību. Itālijas premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni) skarbi izteikusies par Izraēlu pēc tās trieciena katoļu baznīcai Gazā, kura laikā gāja bojā trīs cilvēki.
ANO brīdinājusi, ka Izraēla liedz Gazas iedzīvotājiem pieeju pamatresursiem, un pieaug bada nāvē mirušo skaits. Tikmēr Izraēla noliedz blokādi, un apvaino ANO, ka tā nesniedzot palīdzību. Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) jūlija pirmajā pusē ziņoja, ka panākta vienošanās ar Izraēlu, ka tā Gazā ielaidīs vairāk humānās palīdzības kravu. ES pēc atklātībā nonākušās informācijas par cilvēktiesību pārkāpumeim izskata iespēju piemērot Izraēlai sankcijas.
Lasiet arī: Kallasa prasa nodrošināt pilnīgāku humāno palīdzību Gazai