Francija plāno izmaiņas kodolaizsardzības politikā un gatavojas stiprināt kodolarsenālu un paplašināt tvērumu tā, lai pasargāta būtu arī pārējā Eiropa, raksta britu raidorganizācija BBC.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) skaidroja, ka izmaiņas plānotas, lai atbildētu uz arvien nestabilāko stratēģisko vidi. Viņš norādīja, ka nākamie 50 gadi būs kodolieroču ēra.
Uzrunājot flotes virsniekus zemūdeņu bāzē netālu no Brestas, Makrons sacīja, ka Francijas rīcībā esošo kodolgalviņu skaits tiks palielināts; pašlaik valstī ir ap 300 kodolgalviņu. Tāpat prezidents informēja par jaunas kodolzemūdenes, “The Invincible,” palaišanu 2036.gadā. Jaunajā aizsardzības stratēģijā piekritušas iesaistīties vēl astoņas Eiropas valstis: Lielbritānija, Vācija, Polija, Nīderlande, Beļģija, Grieķija, Zviedrija un Dānija.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) platformā “X” atsaucās uz lēmumu, norādot, ka poļi kopā ar draugiem apbruņojas, lai ienaidnieki nekad neuzdrošinātos uzbrukt.
Makrons norādīja, ka
astoņas partnervalstis varētu piedalīties kopīgās mācībās, un arī piedāvāt savas militārās bāzes kodolbumbvededēju izvietošanai.
Tas ļautu Francijas Stratēģiskajiem gaisa spēkiem (FAS) izplesties visā kontinentā, un tādējādi apgrūtinātu ienaidnieka iespējas prognozēt uzbrukumu. Makrons piebilda, ka Francijas sabiedrotie arī piedalītos jaunās kodoldoktrīnas papildus aizsarglīdzekļu izstrādē, un veidotu satelītinformācijā balstītas trauksmes sistēmas, jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu lidrobotu un raķešu notriekšanai un izstrādātu tālās darbības raķetes.
Amatpersonas izmaiņas Francijas stratēģiskajā domāšanā nodēvējušas par būtiskākajām pārmaiņām kopš 1960.gadiem, tomēr saglabāts daudz kas no sākotnējā koncepta vadlīnijām, ko izstrādāja tā laika prezidents Šarls de Golls (Charles de Gaulle). Tas nozīmē, ka partnervalstīm netiks dotas nekādas konkrētas garantijas, un lēmums par to, kad palaist kodolraķetes, būs Francijas prezidenta rokās. Makrons sacīja, ka mērķis joprojām ir ienaidniekam norādīt, ka, uzbrūkot Francijai, būs jāmaksā nesamērīga cena.
Līdz šim valdījusi apzināta nenoteiktība jautājumā par to, ko Francija uzskata par tās “kritiskajām interesēm,” pret kurām vērsts uzbrukums izraisītu atbildes kodoltriecienu. Tomēr pēdējos gados Francijas valdība likusi noprast, ka tās intereses ietver arī visas Eiropas intereses. Makrona ideja par plašāku aizsardzību devusi skaidrākas aprises.
Francijai jau ir sadarbības līgums ar Eiropas otru kodolvalsti – Lielbritāniju. Briti nesen pirmo reizi piedalījās FAS mācībās.
Drīz pēc Makrona uzrunas Francija un Vācija paziņoja par kopīgiem plāniem ciešākai sadarbībai kodolaizsardzības jomā.
Lasiet arī: Mākslīgā intelekta manipulēti video: Krievijas dezinformācijas kampaņu dzinējs