Francijas lielākā galēji labējā partija it nemaz nav sajūsmā par pasaulē bagātākā cilvēka, uzņēmēja Īlona Maska (Elon Musk) izrādīto atbalstu tās kandidātei prezidenta vēlēšanās, raksta “Politico.”
Pēc tam, kad Masks nodēvēja galēji labējās partijas “Nacionālā alianse” (RN) kandidāti Marinu Lepēnu (Marine Le Pen) par “Francijas pēdējo cerību,” viņas partijas biedri veikli centās norādīt, ka amerikāņa atbalsts navv jautājums, kas būtu politiskā spēka rokās. RN deputāts Lorāns Žakobelli (Laurent Jacobelli) sabiedriskajā radio 16.jūlijā sacīja, ka, lai gan piekrīt Maska paziņojumam, partija nemeklē atbalstu ārvalstīs. Līdzīgu pieeju partija izvēlējusies saistībā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), cenšoties ieturēt distanci no viņa politikas, un atsakoties no Maskavas atbalsta par spīti ideoloģiskajām līdzībām. Žakobelli uzsvēra, ka ārzemnieku viedoklim nav nozīmes, un svarīgi ir tikai tas, ko domā Francijas tauta.
“X,” “SpaceX” unn “Tesla” īpašnieks pēdējos gados regulāri izteicies par Eiropas politiskajām norisēm, un piedāvājis atbalstu pret imigrāciju noskaņotām galēji labējām grupām, tostarp “Alternatīva Vācijai” (AfD) un radikāli labējam Lielbritānijas provokatoram Tomijam Robinsonam (Tommy Robinson). Maska politiskā nostāja un redzējums par runas brīvību ir viņu padarījis par ko līdzīgu varonim daļas Eiropas radikāļu uzskatos. Tajā pašā laikā uzņēmēja saikne ar ASV prezidentu, kurš Francijā ir ļoti nepopulārs pat galēji labējo aprindās, un strīdīgās darbības (piemēram, žests, kas atgādināja nacistu salutēšanu) neveicina atzīšanu.
RN eiroparlamentārietis Tjerī Mariani (Thierry Mariani) “Politico” sacīja, ka šāda veida atbalsta izteikšana vairāk rūp žurnālistiem, nevis vēlētājiem, un partija neesot uzņēmējam neko lūgusi. Mairani kolēģis Fabriss Ledžeri (Fabrice Leggeri) piebilda, ka
nav nekāda iemesla meklēt sadarbību ar ārzemju uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kas atrodas ārpus Eiropas.
Maska ieraksti arī nekavējoties izsaukuši apsūdzības par ārvalstu ietekmi Francijas politikā un bažas par to, kā viņš varētu izmantot savus sociālos tīklus, lai ietekmētu prezidenta vēlēšanas. Francijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Paskāls Konfavrē (Pascal Confavreux) norādīja, ka Maskam ir tiesības uz savu viedokli, un tā nav problēma, tomēr nepieciešams panākt, ka uzņēmēja rīcībā esošie rīki netiek izmantoti, lai manipulētu ar priekšvēlēšanu kampaņu.
Bijušais Eiropas Savienības komisārs Tjerī Bretons (Thierry Breton), kurš vairākkārt konfliktējis ar Masku saistībā ar ES centieniem panākt sociālo tīklu noteikumu ievērošanu, vietnē “X” norādīja, ka Masks atbalsta Lepēnu, un tās ir viņa tiesības, bet tagad varas iestādēm ir jāstrādā, lai nepieļautu, ka “X” algoritmi Eiropā sniedz priekšrocības kādam no kandidātiem.
“X” pārstāvji neatbildēja uz lūgumu komentēt situāciju.
Ledžeri “Politico” sacīja, ka viņu satrauc iespēja, ka partijas kritiķi pēc Maska izteikumiem izspēlēs “algoritma bubuļa” kārti, un apdraudēs Lepēnas kampaņu.