Francijas galēji labējās partijas līdere Marina Lepēna (Marine Le Pen) pirmdien, 31.martā, tika notiesāta par Eiropas Parlamenta (EP) līdzekļu piesavināšanos, un viņai tika piespriests tūlītējs piecu gadu aizliegums ieņemt jebkuru valsts amatu, kas viņai liedz kandidēt 2027.gada prezidenta vēlēšanās, ja vien viņa pirms tam veiksmīgi nepārsūdzēs spriedumu, ziņo “Reuters” un “Politico”.
Spriedums ir katastrofāla neveiksme Lepēnai, partijas “Nacionālais rallijs” (RN) līderei, kas sabiedriskās domas aptaujās ir izvirzījusies priekšgalā 2027.gada prezidenta vēlēšanu cīņā.
Lepēna, RN un 24 partijas pārstāvji tika apsūdzēti par vairāk nekā četru miljonu eiro EP līdzekļu novirzīšanu, lai samaksātu partijas darbiniekiem, kuri reti vai vispār nenodarbojās ar lietām Briselē vai Strasbūrā.
Apsūdzētie četrus mēnešus ilgās tiesas prāvas laikā apgalvoja, ka viņi ir nevainīgi, taču prokurori pret viņiem iesniedza pārliecinošus pierādījumus, tostarp ziņojumus no asistenta, kurš vairākus mēnešus pēc pieņemšanas darbā lūdza tikties ar deputātu, pie kura viņš it kā strādāja.
Tiesnese Benedikta de Pertuā (Benedicte de Perthuis) sacīja, ka Lepēna ir bijusi šīs shēmas “centrā”.
Apsūdzētie apgalvoja, ka nauda izmantota likumīgi un ka apsūdzībās pārāk šauri definēts, ko dara deputāta palīgs.
“Šodien ne tikai Marina Lepēna tiek netaisnīgi nosodīta: tā ir Francijas demokrātija, kas tiek sodīta ar nāvi,” sacīja RN priekšsēdētājs, Lepēnas labā roka, Žordans Bardella (Jordan Bardella).
Bardella un citi galēji labējie Francijā un visā Eiropā ātri nosodīja spriedumu. Daži, piemēram, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán), pauda savu viedokli vēl pirms tika paziņots spriedums Lepēnai.
Kremlis pauda nožēlu par “demokrātijas normu pārkāpumu”, un Itālijas galēji labējais premjerministra vietnieks Mateo Salvīni (Matteo Salvini) nosodīja spriedumu kā “sliktu filmu” un “Briseles kara pasludināšanu”.
Pirms sprieduma pasludināšanas Lepēna acīmredzami neapmierināta pameta tiesas zāli.
Tiesneši Lepēnai piesprieda arī četru gadu cietumsodu – no kuriem divi gadi ir nosacīti – un 100 000 eiro naudas sodu. Viņa noteikti pārsūdzēs spriedumu, un neviens no šiem sodiem netiks piemērots, kamēr netiks izskatīta viņas apelācijas sūdzība.
Taču viņai piespriestais piecu gadu aizliegums piedalīties vēlēšanās stājas spēkā nekavējoties, izmantojot tā saukto “pagaidu izpildes” pasākumu, ko pieprasīja prokurori. Tas tiks atcelts tikai tad, ja viņa pirms vēlēšanām uzvarēs, pārsūdzot spriedumu. Viņa saglabās savu vietu parlamentā līdz pilnvaru termiņa beigām.
Visi pārējie 24 tiesājamie, izņemot vienu, tika atzīti par vainīgiem un saņēma dažādus naudas sodus, aizliegumus piedalīties vēlēšanās un nosacītus cietumsodus. Lepēnas partijai “Nacionālais rallijs” tika piespriests divu miljonu eiro naudas sods, kuru var samazināt, ja tā neatkārtos noziegumu.
Politikas analītiķis Arno Benedeti (Arnaud Benedetti), kurš ir sarakstījis grāmatu par RN, sacīja, ka Lepēnas piecu gadu aizliegums ir pagrieziena punkts Francijas politikā, kas atbalsosies visās partijās un elektorātā.
“Tas ir seismisks politisks notikums,” viņš sacīja. “Tas neizbēgami pārkārtos partiju saimi, īpaši labējās partijās.”
Apelācijas Francijā var ilgt mēnešiem vai pat gadiem.
Bardella tagad, šķiet, kļūs par partijas faktisko kandidātu 2027.gada vēlēšanām.
Lai gan viņš ir palīdzējis popularizēt RN jaunāku vēlētāju vidū, eksperti uzskata, ka nav skaidrs, vai viņam ir pietiekama pieredze, lai pārliecinātu plašāku elektorātu, kas RN nepieciešams, lai nodrošinātu uzvaru 2027.gadā.
Tomēr tieši pirms sprieduma pati Lepēna televīzijā sacīja, ka Bardella ir “spējīgs kļūt par republikas prezidentu”.
Lasiet arī: Prezidents grib atvieglot sabiedrības iesaisti likumdošanā
Lasiet arī: Tramps saka, ka nejoko par trešo prezidenta termiņu
