Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesībām ir jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski īstenojamām, uzsver Valsts prezidents Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam, iesniedzot grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, pirmdien Rinkēvičs ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam likumprojektu, ar kuru iecerēts stiprināt balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā un nodrošināt lielāku valsts atbalstu parakstu vākšanā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) reģistrētajām vēlētāju likumdošanas iniciatīvām.
Valsts prezidents klāsta, ka Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā republikā tautai ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Viņa ieskatā tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā un jābūt valsts varas avotam. Rinkēvičs akcentē, ka vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību tauta – suverēns – var darboties kā likumdevējs un izteikt savu viedokli par kāda likuma pieņemšanas nepieciešamību.
Rinkēvičs vērš uzmanību, ka ar 2012.gada 8.novembra grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu ievērojami samazināta valsts līdzdalība parakstu vākšanas procesā par vēlētāju iesniegtajām likumdošanas iniciatīvām.
“Lai gan Satversmes tiesa 2014.gada12.februāra spriedumā secināja, ka šī jaunā parakstu vākšanas kārtība atbilst Satversmei, tā vienlaikus uzsvēra, ka likumdevējam ir jāseko līdzi tam, lai tiesiskajā regulējumā noteiktās prasības būtu izpildāmas un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot,” pauž Valsts prezidents.
Viņš uzsver, ka kopš 2013.gada Valsts prezidentam nav iesniegts un Saeimā nav izskatīts neviens vēlētāju izstrādāts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts. Rinkēvičs atzīmē, ka tas rada šaubas par to, vai pastāvošā kārtība patiesi ļauj vēlētājiem efektīvi īstenot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības.
“Atjaunojot parakstu vākšanu par vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem divos posmos un nodrošinot lielāku valsts iesaisti parakstu vākšanas procesā, tiktu stiprināta balsstiesīgo pilsoņu iesaiste sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā, veicinot demokrātijas attīstību,” vēstulē Saeimas Prezidijam norāda Valsts prezidents.
Tāpat viņš skaidro, ka vienlaikus, lai izvairītos no valsts līdzekļu nelietderīgas izmantošanas un nodrošinātu to, ka parakstu vākšanai tiek virzīti likumprojekti par sabiedrībai patiesi nozīmīgiem
un aktuāliem jautājumiem, valsts aktīvu dalību parakstu vākšanas procesā uzsāktu tikai tad, ja sešu mēnešu laikā kopš vēlētāju likumdošanas iniciatīvas reģistrācijas brīža par to būs parakstījusies vismaz viena divdesmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Prezidents klāsta, ka pēc tam parakstu vākšana būtu organizējama tādā pašā kārtībā, kāda likumā ir noteikta attiecībā uz tautas nobalsošanu, papildus paredzot iespēju arī otrajā parakstu vākšanas posmā par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu parakstīties elektroniski.
“Būtiski uzsvērt, ka tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu joprojām būtu ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, kā tas ir noteikts Satversmē,” norāda Rinkēvičs.
Viņš piebilst, ka CVK arī turpmāk pirms vēlētāju likumdošanas iniciatīvas reģistrācijas parakstu vākšanai izvērtēs to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.
Likumprojektā paredzēts, ka jaunā vēlētāju likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas kārtība tiktu attiecināta uz tiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem, kas iesniegti CVK izvērtēšanai un reģistrācijai pēc 2027.gada 1.janvāra, lai dotu samērīgu laiku atbildīgajām institūcijām veikt visus nepieciešamos pasākumus jaunās kārtības nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka gada sākumā Valsts prezidents norādīja uz vajadzību pārskatīt tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus. Rinkēvičs skaidroja, ka atbilstoši viņa iecerei samazinātu slieksni gan nevarētu izmantot jautājumos, kas skar Satversmes kodolu.
Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
Kopš 2012.gadā tika mainīta parakstu vākšanas kārtība, kādā veicama likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšana un Saeimas atsaukšanas ierosināšana, Latvijā nav noticis neviens referendums, lai arī CVK iesniegti vairāki desmiti likumdošanas iniciatīvu. Kopš tā laika nevienai iniciatīvai nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai to varētu iesniegt Saeimā.
2012.gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.
Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.
Lasiet arī: BNN fokusā | Cik tālu partijas ir gatavs iet vēlētāju simpātiju iekarošanai?