Pēc svētdien, 7.jūlijā, notikušajām vēlēšanām Francijā iespējams politisks strupceļš, jo neviena grupa neieguva vairākumu, kad negaidīti uzvarēja kreisā alianse, bet Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) “Nacionālā apvienība” (RN), neraugoties uz prognozēto uzvaru, ierindojās trešajā vietā, kā arī rezultāti sagādāja neveiksmi prezidentam Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron), kurš bija izsludinājis vēlēšanas, lai noskaidrotu politisko situāciju pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās zaudēja labējiem, ziņo “Reuters”.
Ārkārtas vēlēšanu rezultāti noveda pie sadrumstalota parlamenta ar trim lielākajām grupām – kreisajiem, centristiem un galēji labējiem –, kas apgrūtinās sadarbību un vājinās Francijas lomu Eiropas Savienībā.
Kreisā “Jaunās tautas frontes” (NFP) alianse ieguva 182 vietas, Francijas 577 deputātu Nacionālajā asamblejā,
Makrona centristu alianse – 168 vietas, bet Lepēnas RN – 143 vietas, liecina Iekšlietu ministrijas dati, uz kuriem atsaucas laikraksts “Le Monde”.
NFP alianse nekavējoties paziņoja, ka vēlas valdīt. “Tautas griba ir stingri jārespektē… prezidentam ir jāuzaicina “Jaunā Tautas fronte” valdīt,” sacīja kreiso spēku līderis Žans-Luks Melanšons (Jean-Luc Melenchon).
Parīzes centrā Republikas laukumā pulcējas pūļi un valdīja ballīšu atmosfēra, kreisā spārna atbalstītājiem, saucot: “Mēs uzvarējām! Mēs esam uzvarējuši!”. Vēlāk izcēlās sadursmes starp policiju un svinētājiem.
#Paris, utilisation de gaz lacrymogène par la police sur la place de la république. #Legislatives2024 #ElectionsLegislatives2024 pic.twitter.com/T4Eoptw7FG
— Jules Ravel (@JulesRavel1) July 7, 2024
Svētdien pēc balsojuma prognožu paziņošanas kritās eiro kurss.
Premjerministrs Gabriels Atāls (Gabriel Attal) paziņoja, ka pirmdien iesniegs demisiju, bet paliks amatā, kamēr tas būs nepieciešams.
NFP grupa, ko veido Francijas Komunistiskā partija, kreisi noskaņotā partija “Nepakļāvīgā Francija” (LFI), Zaļie un Sociālistu partija, naktī tikās, lai sāktu pirmās sarunas par turpmāko rīcību.
Tomēr Melanšons ir izslēdzis iespēju veidot plašu koalīciju ar dažādām partijām un aicināja, lai jaunais premjerministrs nāktu no viņa partijas, lai gan kreisajai aliansei nav skaidra līdera un nav vienprātības par piemērotu kandidātu. Savukārt sociālists Rafaels Gluksmans (Raphael Glucksmann) aicināja savus alianses partnerus rīkoties kā “pieaugušiem cilvēkiem”, panākt vienotību un veidot dialogu.
Ievērojami centristi, tostarp ekspremjers Eduārs Filips (Edouard Philippe), paudis gatavību izveidot stabilu valdības paktu, bet atteicās sadarboties ar Melašona LFI, uzskatot to par ekstrēmistu partiju, līdzīgu RN.
Lai gan Makronam konstitucionāli nav pienākuma lūgt uzvarētājus veidot valdību, parasti tas tiek sagaidīts. Makrona nākamie soļi joprojām nav skaidri – diskusijas koncentrējas uz koalīcijas izveidi, kas spētu nodrošināt 289 deputātu vietas.
Neraugoties uz konsekventām aptauju prognozēm par uzvaru, RN vēlēšanas sagādāja vilšanos. Pēc pirmās kārtas kreiso un centristu alianses apvienojās, lai bloķētu RN uzvaru, ko RN līderis Žordans Bardella (Jordan Bardella) kritizēja kā “apkaunojošu aliansi”, kas paralizētu valsti.
Neskatoties uz rezultātu, RN 2027.gada prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna uzskatīja to par soli uz priekšu. “Mūsu uzvara ir tikai mazliet atlikta,” viņa sacīja.
Lasiet arī: VIDEO | Francijas vēlēšanu pirmajā kārtā uzvar galēji labējie, kreisā spārna atbalstītāji protestē
