Efektīvai valsts austrumu robežas aizsardzībai par pilna laika vienībām būtu jāpārveido vismaz divi pierobežas Zemessardzes bataljoni, sociālajā tīklā “Facebook” norādījis Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) līdzdibinātājs, bijušais Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Garisons savā komentārā vēlreiz atskatās uz septembrī notikušo incidentu, kad Rēzeknes novadā nogāzās Krievijas drons. Viņš norādījis, ka, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, jo īpaši ārpus Rīgas, nācies konstatēt, ka šis gadījums ir būtiski iedragājis iedzīvotāju ticību Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējām un arī NATO kopumā.
Garisons piekrīt, ka Latgalē ir jāveido ātrās reaģēšanas vienības, kas potenciālajos gadījumos spētu ātri izvirzīties un sagaidīt dronu drošā apvidū. LETA jau pagājušā nedēļā rakstīja, ka Latgalē ir izvietotas Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar pretgaisa aizsardzības raķetēm.
Vienlaikus Garisons uzskata, ka bez “RBS-70” pretgaisa ieročiem ir jāiegādājas arī daudz mobilāki ieroči – no pleca palaižamās pretgaisa raķetes “Stinger” vai Polijas “Pjorn”. Tāpat, viņaprāt, jāizvieto lielāka kalibra ložmetēji uz riteņu platformām, kas spētu ātri nokļūt vajadzīgajā punktā un sagaidīt pārkāpēju.
Tai pat laikā lielākais izaicinājums efektīvas sistēmas izveidei ir personāls, atzīst Garisons. Viņš uzsver, ka tikai ar investīcijām ekipējumā nepietiek, jo pierobežā ir nepieciešamas pilna laika vienības un karavīri, kas nodrošinātu dežūras un reakciju 24/7 režīmā. “Šādā gadījumā ar zemessargiem un esošo personālu nepietiks,” uzskata Garisons.
Raugoties uz nākotnes apdraudējumu kopumā, viņš pieļauj, ka robežas aizsardzība būs vissvarīgākais uzdevums.
Viņaprāt, pastāv jautājums, vai efektivitāte nebūtu lielāka, ja austrumu robežas aizsardzību nodotu vienās – Nacionālo bruņoto spēku rokās.
Lai to nodrošinātu, viņaprāt, par pilna laika vienībām ir jāpārveido vismaz divi pierobežas Zemessardzes brigāžu bataljoni, tai skaitā ar pastiprinātiem pretgaisa aizsardzības elementiem. “Un to var tikai izdarīt, paātrinot valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaita pieaugumu,” uzsvēris Garisons.
Tāpat, lai investīcijas robežas pretmobilitātē un nocietinājumu veidošanā būtu efektīvas, pierobežā ir jābūt vismaz vienam pilna laika inženieru bataljonam, kas spēj operatīvi izvietot un uzturēt visus plānotos pretmobilitātes šķēršļus, piebilst Garisons.
“Citādi var sanākt kā krieviem Kurskas apgabalā, kad izlikti pūķa zobi, bet tos neviens neaizsargā un mīnas arī aizmirsuši uzlikt,” viņš pauž.
Kopumā, mēģinot analizēt incidentu ar Krievijas dronu, viņam šķiet, ka Latvijai jau tagad ir pietiekoši daudz spēju, lai stātos pretī šādiem apdraudējumiem. Vienlaikus šis gadījums jāizmanto, lai tās pilnveidotu.
Jau ziņots, ka 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas “Shahed” tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.