Nākamā gada valsts budžets esot veltīts drošībai un ilgtspējībai, taču no visām prioritātēm tajā drošības stiprināšanai ir atvēlēta mazākā summa, norāda TV3 analītiskais raidījums Nekā personīga, asi nosodot šādu valdības politiku.
Ugunsdzēsēji jau vairākus gadus ceļ trauksmi, ka darbinieku trūkums dienestā ir kritisks. Tikpat slikti ir apstākļi, kādos ikdienā spiesti strādāt glābēji. Taču atbildīgie politiķi, dienas aizvadot siltos un izremontētos kabinetos, par dienestu telpām avārijas stāvoklī un darbinieku zemo atalgojumu neizrāda lielu interesi, valsts varai pārmet raidījuma veidotāji.
***
Krustpils ielā atrodas viena no astoņām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes daļām. Tā ir arī viena no lielākajām. Ikdienas maiņā tur parasti dežūrē astoņi glābēji. To darbs nav tikai sēdēt un gaidīt izsaukumus. Ugunsdzēsēji dienas pavada teorētiskās un praktiskās apmācībās.
Nekā personīga sižetā situāciju skaidro VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 8.daļas komandieris Valdis Dzērve:
“Jā, pielietojums, protams, ar gadiem mainījās. Sākumā tā bija domāta kā speciālās tehnikas brigāde. Šeit ir metru biezas betona sienas. Tur ir visādas ventilācijas šahtas. Te principā es pat teiktu – protams, neesmu redzējis to aprakstu –, bet autonomi varēja nodzīvot kādu laiku atomuzbrukuma gadījumā.”
Viņš turpina:
“Sporta nodarbības notiek. Agrāk florbolu spēlēja daļā aktīvi, bet tagad līdz ar cilvēku reizēm tādu trūkumu nav vairs kam spēlēt. Tad tas tā, paliek otrajā plānā. Šeit viņi dzenājas. Protams, kāds tas segums ir, tāds ir. Telpa nav paredzēta florbolam vai kādam komandas sporta veidam, bet nu diemžēl.”
Ēka celta pagājušā gadsimta 80.gados, norāda raidījuma veidotāji, un kopš tā laika tur daudz kas nav mainījies. Apmetums nodrupis, ēkai iesēdušies pamati. Pašrocīgi aiztaisīti caurumi logos un ar līmlenti laboti sienu koka paneļi. Taču šī neesot sliktākā ēkā, kurā glābējiem jāstrādā.
Dzērve papildina:
“Un pārsvarā mēs paši uzkopjam tās telpas un no rīta pēc 08.00 tad arī tiek pieņemtas. Nu nosacīti, cik nu var uzturēt telpas tīrībā. Te ir duša, kurā principā pēc notikumiem un arī pēc dežūrām viņi mazgājas.
Kārtības uzturēšana daļā ir darbinieku pienākums. Pirms pāris gadiem iekšlietu dienestu ēku apsaimniekošana tika nodota Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Mērķis bijis centralizēt visu resoru namu pārvaldi un atbrīvot dienestu darbiniekus no liekiem pienākumiem.
Realitātē tas izvērties citādāk.
Lai veiktu pat sīkākos atjaunošanas darbus, jāiet cauri birokrātijas sietam. Komandieris Dzērve rāda rūsganus pleķus uz zemes, kas radušies ūdens caurules plīsumu dēļ. Pirms dažiem gadiem viņi izcīnījuši tās nomaiņu. Citu piemēru ēkas uzlabošanas darbiem Dzērvem nav.
Daļas komandieris paskaidro:
“Līdz tam mums bija kaut kāds savējais resurss dienestam, remonta darbiņiem, kurus mēs varējām. Tad arī daudz aktīvāk džeki paši taisīja remontiņus, jo principā te ļoti liela daļa no tā, ko mēs redzam, ir viņu pašu rokām darīts. Bet es saku, tad mums bija savs resurss, viņiem bija interese to darīt, jo tā bija nu nosacīti viņu mājas un tad viņi te arī guldījās.”
***
Raidījums norāda: darbaprieku samazina arī zemais atalgojums un darbinieku mētāšana pa dažādām nodaļām. Jau ilgstoši VUGD trūkst darbinieku. Ja pirms pieciem gadiem (2018) iztrūkums bija 3%, tad šobrīd vakanču skaits palielinājies gandrīz četrkārtīgi – līdz 11,1%.
Jau trūka tik daudz darbinieku, ka nācās uz laiku slēgt dažas glābēju stacijas. Pārdalot darbiniekus, uz pāris dienām nedēļā tiek nodrošināts darbs vienā depo, tikmēr cits tiek slēgts. Šogad situācija nedaudz uzlabojusies, jo valdība piešķīra papildu finansējumu virsstundu apmaksai. Novembrī un decembrī nevajadzēs īslaicīgi slēgt nevienu depo.
VUGD Priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis atbild Nekā personīga:
“– Jā, mums bija tas jādara šajā gadā. Šogad mēs īslaicīgo darbības apturēšanu veicām 1065 reizes. […]
Faktiski, šāds scenārijs vēl arī nākamgad ir iespējams, ja?
– Nu nāksies, jā, jo tās prioritātes divas, kuras mēs virzījām, tika atbalstītas daļēji.”
Neraugoties uz izvirzīto prioritāti – stiprināt valsts drošību – plaisa starp iekšējās un ārējās drošības dienestu darbinieku atalgojumu saglabājas liela.
NBS karavīrs pelna gandrīz divreiz vairāk nekā VUGD glābējs.
Nākamgad algu palielināšanai atvēlētais ir mazs ielāps, jo ilgtermiņa plāna situācijas labošanai valdībai nav.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas VUGD budžets ir vismazākais. Pērn mūsu glābējiem glābējiem tika atvēlēti 76 miljoni eiro, Igaunijā – 100 miljoni, bet Lietuvā – vairāk nekā 160 miljoni eiro. Arī atalgojums mūsu ugunsdzēsējiem ir zemākais. Latvijā 2021.gadā glābējs saņēma vidēji 300 eiro mazāk nekā kolēģi kaimiņos.
Vēl vasarā glābēji bija cerīgi. Bijuši lieli plāni algu palielināšanai nākamajā gadā. Iekšlietu ministrija prioritārajiem pasākumiem prasīja 330 miljonus eiro. Bet par drošības un ilgtspējības nodēvētajā budžetā no visām trim prioritātēm iekšējai un ārējai aizsardzībai atvēlēta mazākā summa – nedaudz virs 90 miljoniem.
Par to – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība):
“Ir nepieciešams risinājums sevišķi attiecībā uz personālu. Nākamā gada budžetā tāpēc ir paredzēti 2,5 miljoni [eiro], ar domu, ka būs piesaistīti 105 jauni ugunsdzēsēji. Dienesta vadītājs ir apliecinājis, ka viņš to spēs izdarīt.”
Pulkvedis Baltmanis:
“Kad gatavojām savu prioritāro pasākumu attiecībā uz atlīdzību, tas arī bija nākamajā gadā 19,1 miljons. Piešķīra mums 5,5 miljonus.”
Tas nozīmē, ka dienestā esošie var cerēt uz pavisam nelielu algu pieaugumu – līdz 10%. Tikko stājoties dienestā,
glābēja palīgs uz rokas saņem aptuveni 670 eiro
– skaitot piemaksas par nakts darbu un speciālo pakāpi. Šajā kategorijā algas pieaugums labākajā gadījumā būs 67 eiro.
Tikko dienesta gaitas sācis NBS karavīrs pelna gandrīz divreiz vairāk. Ministrija apzinās, ka tas ir netaisnīgi, bet kā to risināt – plāna nav.
Kozlovskis:
“Šis finansējums tika aprēķināts un, protams, ka tas ir paredzēts, lai izlīdzinātu atlīdzību starp aizsardzības un iekšlietu jomu. Taču tas aprēķinātais atlīdzības apjoms ir 239 miljoni, un, protams, ka nākamajā gadā šādu vienreizēju risinājumu budžets faktiski nevarēja atļauties. Tādēļ ka, kā mēs zinām, lielākais finansējums šoreiz aizgāja veselībai, tad izglītībai un tad trešā vietā, sanāk, ir bijusi drošība.”
Pagaidām uz [valdības galda] ir variants glābēju jautājumu risināt nākamajā vidējā termiņa budžetā. Ar VUGD un citiem iekšlietu dienestiem saistīti finanšu jautājumi vairākkārtīgi tika skatīti arī Saeimas komisijā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts):
“Tāpēc mēs vērsīsimies ar tādu lūgumu varbūt valdībai, lai viņi varbūt arī izvērtē tādu iespēju, kāda šobrīd ir pieņemta Izglītības ministrijā skolotājiem, kad ir skaidri iezīmēta šī algas trepe pa gadiem [..] Jo tas tad arī dod to stabilitāti, kas ir nepieciešama ikvienam cilvēkam, plānojot savu dzīvi.”
No nākamā gada budžetā paredzētajiem 129 miljoniem VUGD absolūto līdzekļu vairākumu plāno novirzīt tieši algām. Tehniskajai attīstībai atvēlēs minimumu. Tikpat drūma ir situācijā Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Tās pārziņā ir vairāk nekā 640 ēku, ko izmanto iekšlietu dienesti. To uzturēšanai gadā paredzēti vien aptuveni 1,3 miljoni eiro.
Situāciju apgrūtina jauno katastrofu novēršanas centru būvniecība. Naudas ieguldīšana esošajās ēkās esot uzskatāma par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, tāpēc dienestu darbinieki ir
spiesti vēl vismaz līdz 2027.gada beigām strādāt brūkošās ēkās.
Stāsta Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa:
“Kopumā ministrijas stratēģijā par infrastruktūras attīstību un šiem katastrofu pārvaldības centriem ir minēti 50 šādi katastrofu pārvaldības centri, tajā skaitā arī objekti Rīgā, bet finansējums šobrīd ir rasts 34 objektiem. [..] Mūsu cerība ir pabeigt viņus līdz 2027.gadam, bet, protams, redzot kā dažādi notikumi ietekmē kopējo būvniecības nozari un cik tā ir neprognozējama, protams, garantēt nevaram.”
Plānots izbūvēt 50 katastrofu novēršanas centrus. Nodrošinājuma valsts aģentūra vēl nav skaitījusi, cik ēku paliks tās pārziņā pēc dienestu ievākšanās jaunajos centros. Pēc aģentūras aplēsēm ēku sistemātiskai atjaunošanai ik gadu nepieciešami vien nepilni pieci miljoni eiro.
Lasiet arī: Lielāku algu dēļ iekšējās drošības spēku darbinieki dodas strādāt aizsardzībā, atzīst Ašeradens
