Saskaņā ar Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem 2024.gada 1.janvārī Igaunijas iedzīvotāju skaits bija 1 374 687. Igaunijā 2023.gadā piedzima 10 949 bērni un nomira 16 002 cilvēki.
Igaunijas Statistikas pārvaldes iedzīvotāju un izglītības statistikas grupas vadītāja Terje Trasberga (Terje Trasberg) norādīja, ka Igaunijā imigrēja 26 399 personas un emigrēja 12 543.
“Dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums bija negatīvs (-5 053 cilvēki), savukārt neto migrācija bija pozitīva (+13 856 cilvēki). Igaunijas iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās par 8 803 cilvēkiem,” viņa norādīja, piebilstot, ka pagājušajam gadam diemžēl bija raksturīgs ārkārtīgi zems dzimstības rādītājs – piedzima mazāk par 11 000 mazuļu.
4,4% Igaunijas iedzīvotāju ir ukraiņi
Pēc analītiķes teiktā, jau otro gadu pēc kārtas iedzīvotāju skaita pieaugumu galvenokārt noteica Igaunijā ieceļojošie ukraiņi. Puse no visiem imigrantiem bija ar Ukrainas pilsonību, no kuriem 13 082 palika uz pastāvīgu dzīvi Igaunijā. Gada laikā imigrantu skaits, kuriem bija Ukrainas pilsonība, samazinājās divarpus reizes.
“Pagājušajā gadā Igauniju pameta 12 543 cilvēki, no kuriem 1 643 bija Ukrainas pilsoņi. Savukārt 2024.gada sākumā Igaunijā dzīvoja 60 414 cilvēki ar Ukrainas pilsonību, kas veidoja 4,4% iedzīvotāju. No tiem 44 480 jeb trīs ceturtdaļas (73%) Igaunijā ieradās jau 2022.gada sākumā,” viņa sacīja.
Dzimušo skaits turpināja samazināties
2023.gadā piedzima 10 949 bērni, kas ir par 697 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir Igaunijas iedzīvotāju statistikā reģistrētais zemākais dzimušo skaits.
“Dzimušo skaits, kas samazinās jau vairākus gadus pēc kārtas, pirmām kārtām atspoguļo sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Nedrošība par nākotni, ko izraisīja gan ekonomiskā lejupslīde, gan karš Ukrainā, attur ģimenes no bērnu radīšanas,” skaidroja Trasberga, piebilstot, ka pēdējos gados dzimstības rādītāji ir samazinājušies gandrīz visās Eiropas valstīs.
Mazāk dzimuši pirmie, otrie un trešie bērni
40% no visiem dzimušajiem bērniem ģimenēs bija pirmie bērni, 34% – otrie bērni un 18% – trešie. Pagājušajā gadā vidējais sieviešu vecums, kuras dzemdēja, bija 31 gads, savukārt māmiņām, kuras dzemdēja pirmo bērnu, šis vecums bija 29 gadi.
“Vidējais vecums sievietēm, kuras dzemdē pirmo reizi, pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies par vienu gadu. No sievietēm, kas dzemdēja pagājušajā gadā, 86% bija Igaunijas pilsones, 5% Ukrainas pilsones un 3% Krievijas pilsones,” norādīja analītiķe.
2023.gadā nomira 16 002 cilvēku. “Pagājušajā gadā mirušo skaits bija par 1 313 mazāks nekā aizpagājušajā gadā un par 2 585 mazāks nekā 2021.gadā, kad pandēmijas gados šis skaits sasniedza maksimumu. Mirušo skaits 2023.gadā samazinājās līdz 2010.-2019.gada vidējam rādītājam,” sacīja Trasberga.
Vairāk cilvēku ieradās, nekā izbrauca no valsts
2023.gadā valstī ieradās 5 758 Igaunijas pilsoņi un no tās izbrauca 5 511, t.i., iebraukušo skaits pārsniedza izbraukušo skaitu par 247. No citu valstu pilsoņiem vislielākais ieceļotāju skaits bija ar Ukrainas pilsonību.
“Ievērojami samazinājās Krievijas pilsoņu imigrācija un emigrācija. Krievijas pilsoņu neto migrācija samazinājās no 1 335 cilvēkiem 2022.gadā līdz 424 cilvēkiem. Trešo valstu pilsoņi, kas nav Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, veidoja 11% no kopējās imigrācijas,” norādīja analītiķe.
Vislielākā emigrācija no Igaunijas joprojām ir uz Somiju, uz kuru devās 2 487 cilvēki. No Somijas Igaunijā ieradās 2 514 cilvēki. Runājot par ES dalībvalstīm, aizbraukušo bija vairāk nekā iebraukušo – no Igaunijas uz citām ES valstīm pārcēlās 5 276 cilvēki, bet no citām ES valstīm ieradās 4 969 cilvēki.
Lasiet arī: Valdība nolēmusi piešķirt SIF 4,4 miljonus eiro Ukrainas iedzīvotāju kursiem
