Šogad aprit 20 gadi kopš Igaunijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Igaunijas Statistikas pārvalde datu stāstu sērijā pēta, kas šajā laikā ir noticis Igaunijā un igauņu dzīvē.
Ja jaunā gadsimta sākumā Igaunijas iedzīvotāji pārcēlās uz citām Eiropas valstīm, tad šobaltdien arvien vairāk citu ES valstu iedzīvotāju apmetas uz dzīvi Igaunijā. Igaunijas Statistikas pārvaldes vadošais analītiķis Kristjans Ēriks Loiks (Kristjan Erik Loik) sniedz pārskatu par to, kas pēdējo 20 gadu laikā pārcēlies dzīvot uz Igauniju.
Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem 2000.gadā, četrus gadus pirms iestāšanās ES, Igaunijā dzīvoja gandrīz 4 000 ES pilsoņu, kas veidoja 0,3% Igaunijas iedzīvotāju. Apmēram tikpat daudz iedzīvotāju ir Paldiski pilsētā.
Visvairāk bija Latvijas, Lietuvas un Somijas pilsoņu
Latvijas (1 410), Lietuvas (1 100) un Somijas (930) pilsoņi veidoja gandrīz 90% no visiem ES pilsoņiem, kas 2000.gadā dzīvoja Igaunijā, un vienīgi Zviedrijas un Vācijas pilsoņu skaits arī pārsniedza simtu. Turklāt gandrīz desmit ES valstu pilsoņu Igaunijā vispār nedzīvoja. Šo valstu vidū bija, piemēram, Slovākija, Slovēnija un Portugāle.
Igaunijā dzīvojošo ES pilsoņu sastāvs bija diezgan līdzsvarots. Valstu saraksts un to sarindojums liecina, ka, iespējams, ES pilsoņi Igaunijā galvenokārt uzturējās ģimenes saišu dēļ. No attālākām Rietumeiropas valstīm, piemēram, Spānijas, Itālijas un Francijas, Igaunijā dzīvoja aptuveni desmit cilvēki, un, izņemot dažus izņēmumus, gandrīz neviens no bijušajām sociālistiskajām valstīm nebija pārcēlies uz Igauniju.
Sabiedrības struktūras dažādošanās
Līdz 2011.gadam, septiņus ar pusi gadus pēc iestāšanās ES un 11 gadus pēc iepriekšējās tautas skaitīšanas, ES pilsoņu skaits Igaunijā bija palielinājies salīdzinoši nedaudz – par 2 500 iedzīvotājiem, t.i., līdz 6 500. Latvijas, Lietuvas un Somijas pilsoņu joprojām bija visvairāk, taču to īpatsvars bija samazinājies līdz 72%. Citiem vārdiem sakot, iedzīvotāju sastāvs bija kļuvis daudzveidīgāks.
Igaunijā nu dzīvoja vairāk nekā 100 Francijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes un Polijas pilsoņu, papildus Vācijas un Zviedrijas pilsoņiem. Tādējādi salīdzinājumā ar 2000.gadu Igaunijā bija sākuši ieceļot cilvēki no tālākām Rietumeiropas valstīm, bet no bijušajām sociālistiskajām valstīm tikai Polijas iedzīvotāju skaits bija lielāks kā iepriekš. Nu bija tikai viena valsts, kuras pilsoņi nedzīvoja Igaunijā, un visu ES pilsoņu skaits 2011.gadā bija lielāks nekā 2000.gadā.
Lielākais pieaugums
Pēc jaunākās tautas skaitīšanas (2021.gada 31.decembrī) Igaunijā dzīvo 21 600 ES pilsoņu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem. Lielākā daļa no viņiem nāk no Latvijas (5 000) un Somijas (4 700), kuru skaits desmit gadu laikā arī bija trīskāršojies.
Lietuviešu skaits saglabājās stabilāks. Tomēr šo trīs valstu pilsoņu īpatsvars ES pilsoņu vidū ir samazinājies līdz 54%. Ceturtajā vietā joprojām ir Vācija ar 1 800 pilsoņiem, savukārt Francijas (1 300) un Itālijas (1 270) pilsoņu skaits Igaunijā ir palielinājies. Nu jau 15 citu valstu pilsoņu skaits pārsniedz 100 pārstāvjus. No 2011. līdz 2021.gadam gandrīz visu valstu pilsoņu skaits ir palielinājies vairākas reizes.
Zemā atskaites bāze, protams, ļauj veikt dažus pārsteidzošus salīdzinājumus. Piemēram, Rumānijas pilsoņu skaits ir palielinājies 22 reizes (2011.gadā – 32, 2021.gadā – 711), bet to valstu pilsoņu skaits, kuru skaits jau 2011.gadā pārsniedza 100, arī ir vairākkārt palielinājies. Piemēram, Francijas pilsoņu skaits palielinājās gandrīz 13 reizes. Vācijas pilsoņu skaits palielinājās četras reizes, Itālijas pilsoņu skaits – gandrīz sešas reizes, bet Spānijas – vairāk nekā septiņas reizes. Salīdzinoši vismazākais pilsoņu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2011.gadu vērojams Lietuvas (palielinājies 1,4 reizes) un Dānijas (2,3 reizes) pilsoņu skaitā.
Kas ir vidējais ES pilsonis, kurš dzīvo Igaunijā?
Gandrīz divas trešdaļas Igaunijā dzīvojošo ES pilsoņu ir vīrieši. Čehija ir vienīgā valsts, kuras Igaunijā dzīvojošie iedzīvotāji pārsvarā ir sievietes. Tās arī veido nelielu vairākumu. Otra galējība ir holandieši. Viņu vidū vīriešu ir četras reizes vairāk nekā sieviešu. Vidējais ES pilsonis, kas dzīvo Igaunijā, ir 38 gadus vecs, t. i., četrus gadus jaunāks nekā vidējais Igaunijas iedzīvotājs.
Divas trešdaļas ES pilsoņu dzīvo Harju apriņķī. Salīdzinājumam: Harju apriņķī dzīvo 46% no kopējā Igaunijas iedzīvotāju skaita. Tam seko Tartu apriņķis, kurā dzīvo 11% ES pilsoņu. Pateicoties Latvijas pilsoņiem, trešajā vietā ir Valgas apgabals. Tur dzīvo 7% ES pilsoņu.
Varbūt šie ES pilsoņi vienkārši ir mūsu sen aizbraukušie tautieši, kas ieguvuši jaunu pilsonību? Tomēr etniskās piederības ziņā igauņi veido tikai 1,3% no imigrējušajiem ES pilsoņiem, un gandrīz visiem ir Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Latvijas vai Lietuvas pases – tās pašas valstis, kuru pilsoņi Igaunijā dominēja jau 2000.gada tautas skaitīšanas laikā. Igaunijā dzimušo ES pilsoņu īpatsvars ir daudz lielāks – 11%, taču arī šeit dominē piecas iepriekš minētās valstis.
Lasiet arī: No Baltijas valstīm laimīgākie cilvēki dzīvo Igaunijā
