Pēdējo četru gadu laikā Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls paplašinājies teju desmit reizes, bet elektroauto pārdošanas apjoms nav tik strauji audzis, raksta “ERR News.”
Attīstītāji atzinuši, ka tuvākajā nākotnē šis uzņēmējdarbības veids peļņu visdrīzāk nenesīs. Lai investīcijas sāktu atmaksāties, uz ceļiem jābūt vismaz četras vai piecas reizes vairāk elektroauto nekā ir pašlaik. Ātrās uzlādes staciju uzstādīšana ir dārgs pasākums – viena stacijas izmaksas var sasniegt 300 000 eiro.
“Enefit” transporta elektrifikācijas nodaļas vadītājs Jānuss Rīners (Jaanus Riiner) skaidroja, ka tas ir ļoti līdzekļietilpīgs ieguldījums, un visdārgākā sadaļa esot uzlādes stacijas pievienošana tīklam. Izmaksas esot atkarīgas no uzlādes stacijas jaudas, bet 150 un vairāk kilovatus jaudīgas stacijas ar īpaši spēcīgiem lādētājiem prasa ievērojamas investīcijas.
2022.gadā Igaunijā bija 147 elektroauto uzlādes punkti, bet pašlaik to ir jau 2165. Valstī reģistrētas 11 500 pilnīgi elektriskas automašīnas, kas nozīmē, ka uz katrām piecām mašīnām ir viena uzlādes stacija. Tiesa, elektroauto lietotāji tos galvenokārt lādē mājās. Arī elektroauto pārdošanas apjoms saglabājas mērens. Aprīlī pārdoti 115 jauni elektroauto jeb 6% no kopējā jauno auto skaita. Rīners sacīja, ka uzņēmums uzmanīgi vēro elektroauto un uzlādes staciju attiecību: “Tas ir ilgtermiņa uzņēmējdarbības plāns. Pašlaik ne “Enefit,” ne, visticamāk, citi uzlādes staciju operatori negūst peļņu no šīs darbības.”
“Enefit” Igaunijā atvēris 700 uzlādes punktus.
Latvijā “Elektrum” izveidojis 300 uzlādes stacijas, un plānots skaitu palielināt, šogad atverot 200 ātrās uzlādes stacijas, un līdz šīs desmitgades beigām plānots pievienot vēl 1000 stacijas.
“Elektrum Eesti” vadītāja Agnese Maka (Agnes Makk) norādīja, ka investīcijas ir ļoti lielas. “Mēs redzam elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstīšanu kā nākotnes uzņēmdarbību, ar ilgu investīciju atguves periodu,” teica Maka. Viņa piebilda, ka “Elektrum” ir viens no tikai dažiem uzņēmumiem, kas var atļauties tik ievērojamas investīcijas ar tik lēnu atdevi.
Attīstītāji cer, ka investīcijas uzlādes staciju tīklā palielinās vēlmi atteikties no iekšdedzes dzinēja auto par labu elektriskajiem transportlīdzekļiem. Rīners gan piezīmēja, ka investīcijas Igaunijā nesāks atmaksāties ātrāk par 2035.gadu. Balstoties uz prognozēm, tajā laikā Igaunijā būtu jābūtu ap 50 000 elektroauto. Maka piezīmēja, ka ir grūti prognozēt strauju izaugsmi, bet uzņēmuma esot finansiālais spilvens, lai to gaidītu.
Lasiet arī: Itālijas satiksmes ministrs neslēpj sašutumu par elektrisko “Ferrari”