Jau šajā nedēļas nogalē Baltijas valstu energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL tīkla un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai. Šis solis ir nozīmīgs Baltijas valstu ilgtermiņa drošībai, jo sniegs pilnīgu neatkarību no Krievijas energosistēmas. Šo notikumu vairāk vai mazāk veiksmīgi izmanto arī dezinformācijas izplatītāji, lai mēģinātu sabiedrībā radīt trauksmi, ziņo sabiedriskais medijs lsm.lv atsaucoties uz Latvijas Radio Ziņu dienesta.
Latvijā līdz šim ir novēroti atsevišķi mēģinājumi maldināt sabiedrību par šo tēmu, taču kopumā pagaidām nav fiksētas masveida organizētas dezinformācijas kampaņas. Līdzīgi ir arī Lietuvā – arī tur tādas nav novērotas.
No visām Baltijas valstīm Igaunijā ir jūtama vislielākā trauksme par nedēļas nogalē gaidāmo atslēgšanos no BRELL tīkla.
Lsm.lv vēsta, ka satraukumu galvenokārt veicina interneta vidē izplatīta nepatiesa informācija, ka Igaunijā uz 72 stundām jeb trīs diennaktīm tiks pārtraukta elektrības piegāde, un tāpēc glābšanas dienesti mudinot cilvēkus sagatavot pārtikas un ūdens krājumus, kā arī pirkt elektrības ģeneratorus.
Šajā gadījumā bija iespējams diezgan precīzi izsekot un noteikt nepatiesās informācijas aizmetņus, norāda sabiedriskais medijs.
Tartu 30. janvārī notika valdības preses konference, kurā Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par atslēgšanos no BRELL tīkla. Mihals skaidroja, ka Igaunija ir rūpīgi sagatavojusies gaidāmajam notikumam, izvērtējot riskus un izstrādājot plānus to mazināšanai.
Atbildot uz jautājumu par teorētiski sliktāko iespējamo scenāriju, viņš norādīja, ka tas varētu būt elektrības padeves pārtraukums uz 72 stundām, taču uzsvēra, ka uztraukumam par šādu notikumu gaitu nav pamata. Klausoties konferenci, ir skaidrs, ka tā bija informatīva piezīme, nevis centrālais vēstījums vai apgalvojums, ka tas noteikti notiks.
Pēc šīs konferences sociālajos medijos un ar Krieviju saistītajos plašsaziņas līdzekļos, kuri joprojām pieejami Igaunijā, masveidā sāka izplatīties nepatiesa informācija, ka pēc atslēgšanās no BRELL tīkla visā Igaunijā trīs dienas nebūs elektrības, atzīmē sabiedriskais medijs.
Savukārt pāris dienas vēlāk, 2. februārī, atbildot uz Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas jautājumiem, glābšanas dienesta pārstāvji sniedza vispārīgus ieteikumus par rīcību ilgstoša elektrības pārrāvuma gadījumā. Lai gan rakstā uzsvērts, ka trauksmei nav pamata, jo atslēgšanās no BRELL tīkla ir plānots, kontrolēts process, tas nav traucējis minēto informāciju izplatīt sagrozītā veidā.
Glābšanas dienesta ieteikumi, kas veicina vispārēju sabiedrības informētību, ir interpretēti kā uzsaukums (mudinājums) iedzīvotājiem
doties vairumā iepirkt pārtiku, sagatavot ūdens krājumus, sagādāt elektrības ģeneratorus.
Tas patiešām ir izraisījis satraukumu Igaunijas iedzīvotāju vidū, jo, kā ziņo kaimiņvalsts mediji, ir strauji pieaudzis elektrības ģeneratoru pirkšanas apjoms, daudzkārt pārsniedzot šajā laikā ierasti pārdoto daudzumu. Piemēram, janvārī mājas preču veikals “Bauhof” ir pārdevis desmitiem reižu vairāk ģeneratoru nekā pērnā gada janvārī.
Tas tātad ļauj secināt, ka žurnālistiem divos atsevišķos gadījumos sniegtā informācija ir tikusi izrauta no konteksta un savērpta vienā nepatiesā vēstījumā. Tas rada aplamu priekšstatu, ka ir bijis kāds konkrēts valdības krīzes komunikācijas paziņojums par to, ka Igaunijā 72 stundas nebūs elektrības un šī iemesla dēļ cilvēkiem ir jāsagatavojas, kā “pārlaist” nedēļas nogali.
Šis ir uzskatāms piemērs, kā top dezinformācija: uzticamu avotu daļēji izteikumi tiek pielāgoti tā, lai atbilstu konkrētam stāstījumam, uzsver sabiedriskais medijs.
Vairāk lasiet lsm.lv
