Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ziņo, ka Otrā pasaules kara laikā Igaunijā kritušo Sarkanās armijas karavīru – kuri tika apglabāti pie padomju pieminekļiem vai citās nepiemērotās vietās – pārapbedīšanas process prasīs vēl dažus gadus.
Pēdējo divu gadu laikā pārapbedītas ap 1700 Sarkanās armijas karavīru mirstīgās atliekas.
“Pagājušajā gadā mēs atradām 830 cilvēku mirstīgās atliekas kara laika apbedījumos, un šogad esam atraduši aptuveni 850 cilvēku mirstīgās atliekas. Precīzs skaits šobrīd nav zināms, jo dažkārt masu kapos ir apraktas vairāku cilvēku nepilnas mirstīgās atliekas, kas joprojām tiek šķirotas pa zārkiem,” ERR žurnālistiem sacīja Igaunijas Kara muzeja direktors Hellars Lils (Hellar Lill). Muzejs veic šo cilvēku pārapbedīšanu.
Pērn tika pārapbedītas mirstīgās atliekas, kas atrastas 20 kara laika apbedījumos – “brāļu kapos” – ārpus kapsētām. Savukārt šogad tika apkoptas 35 šādas vietas. Vienas pašvaldības teritorijā atrastās mirstīgās atliekas parasti tiek pārapbedītas vienā kapsētā.
“Mūsu meklējumi šajā gadā vēl nav pabeigti,” sacīja Lils, piebilstot, ka viss pārapbedīšanas darbs, visticamāk, prasīs vēl visamz divus gadus. Muzeja direktors skaidroja, ka
kapos atklāj mazāk mirušo, nekā uzrāda padomju oficiālie dati.
Viņš kā piemēru minēja iespējamo masu kapu Otepē, kur netika atrastas mirstīgās atliekas. Ir bijuši tikai daži piemēri tam, ka apbedījumu vietā ticis atrasts vairāk mirušo, nekā liecina okupācijas iestāžu oficiālie ieraksti.
“Tā pati tendence, ko redzējām pagājušajā gadā, ir saglabājusies. Mēs esam arī atraduši tukšus kapus, lielākajā daļā ir mazāk mistrīgo atlieku, nekā liecina ieraksti. Savukārt tikai daži atbilda oficiālajiem skaitļiem,” atzīmēja Lils.
Tāpat muzeja direktors pastāstīja, ka Vīlandes (Viljandi) pilsētā ticis atrasts Neatkarības kara laika (1918–1920) sarkanarmiešu masu kaps: “Mēs tur atradām 43 cilvēku mirstīgās atliekas, no kurām 38, iespējams, ir no Neatkarības kara laikiem.”
Viņš teica, ka šis bija propagandas apbedījums, kas tika organizēta 1940.gadā, sākoties padomju okupācijai. Tas nozīmē, ka mirušie Sarkanās armijas karavīri tur tika pārapbedīti no kādas citas, vairs nezināmas vietas. Par šo pārapbedīšanu ir saglabājusies video liecība – tā laika padomju kinohronika [redzama šeit, atrodama raksta vidū].
Iespējamais Neatkarības kara laika sarkanarmiešu masu kaps netālu no Elvas pilsētas, izrādījās tukšs. Zem 1960.gadā tur uzceltā piemiņas akmens neviens nebija aprakts.
“Arī Otrā pasaules kara apbedījumu vietas vai kara upuru masu kapi parasti ir sekundāri – proti, tie tika izveidoti pēc kara ideoloģisku apsvērumu dēļ, līķus ievedot no kauju vietām vai pat kapsētām,” skaidroja muzeja direktors.
Padomju pieminekļu aizvākšana un Sarkanajā armijas karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana pērn atkal nonāca uzmanības centrā, Krievijai joprojām ekspluatējot savu “padomju mantojumu” propagandas nolūkos un uzsākot pilna mēroga karu Ukrainā.
Muzeja direktors Igaunijas Aizsardzības spēku gadagrāmatā rakstīja, ka pēdējo desmitgažu laikā Igaunijā tika pārapbedīti tūkstošiem Otrajā pasaules karā bojāgājušo karavīru – gan Padomju Savienības, gan nacistiskās Vācijas pusē karojošie.
Lasiet arī: Igaunijai padomju varas pieminekļu novākšana izmaksājusi teju miljonu eiro
