Saskaņā ar jaunajiem NATO aizsardzības plāniem, lielākām sabiedroto militārajām vienībām, kas, iespējams, tiks izvietotas Igaunijā tās aizsardzībai un mācībām, tām uzturoties Igaunijā, ir nepieciešams modernizēt ceļus, lai nodrošinātu ievērojamu militāro konvoju, tostarp bruņoto vienību, apkalpošanu, pulkvežleitnantam Erki So (Erki Soo) norādot, ka valstij jānodrošina, lai, it īpaši, tilti varētu izturēt lielāku militārā aprīkojuma tonnāžu, trešdien, 7.augustā, ziņo Igaunijas medijs ERR.
Piemēram, Kanamas viadukts pie Saues un Pērnavas šosejas Pādevas-Konuveres posms tiek modernizēts, daļēji, lai izturētu šādu slodzi.
Igaunijas Transporta pārvaldes ģenerāldirektors Prīts Sauks (Priit Sauk) norādīja, ka vidējā speciālā transporta masa ir divkāršojusies no aptuveni 40 tonnām līdz vairāk nekā 80 tonnām, radot risku, kravām šķērsojot novecojošo infrastruktūru, kas paredzēta vieglākai padomju laika bruņutehnikai.
ERR raksta, ka ģimenes automašīnas sver dažas tonnas, kravas automašīnas – līdz 20 tonnām, savukārt mūsdienu tanki, piemēram, “Challenger 2”, sver aptuveni 65 tonnas, kas rada bažas par mūsdienu smagajām kravām uz nolietotajiem padomju laika tiltiem.
Ceļu inženieris Ains Kendra (Ain Kendra) radīja drūmāku pašreizējās situācijas ainu, kritizējot finansējuma trūkumu ceļu būvei un brīdinot, ka daudzi tilti ir tik nolietojušies, ka
pat standarta 44 tonnu kravas ir nedroši vest pāri tiltiem, nemaz nerunājot par smagākiem tankiem.
Kanamas un Pādevas-Konuveres projektu kopējās būvniecības izmaksas ir aptuveni 100 miljoni eiro, no kuriem aptuveni pusi piešķīrusi ES.
Kendra arī norādījis, ka vismaz tiltu augstums esot piemērots mūsdienu militārajai tehnikai, un lielākā daļa tiltu ir līdz četriem metriem, kas ir pietiekami, lai uz zemām piekabēm pārvadātu tādus tankus kā 2,89 metrus augsto amerikāņu “Abrams”.
Pulkvežleitnants So arī norādījis, ka, lai gan Igaunijas atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums no Rietumeiropas kavē militāros pārvadājumus, pašlaik Igaunijas autoceļu tīkls nodrošinot pietiekamu elastību militāro konvoju vajadzībām, turklāt jaunu ceļu būvniecība uzlabojot sabiedroto spēku transporta ievešanas maršrutus.
Šobrīd Igaunijas armijai nav savu smago tanku, un tas nozīmē, ka šo trūkumu novēršot tādi sabiedrotie kā Francija un Apvienotā Karaliste, kas atbilst NATO sadarbspējas perspektīvai.
Lasiet arī: “Rail Baltica” Rīgas posmam varētu piesaistīt finansējumu no transporta projektiem ar neizpildes risku
