Mežacūku populācija Igaunijas mežos ir pārāk liela, un nepieciešams veikt pasākumus tās ierobežošanai, palielinot nomedījamo dzīvnieku apjomu, raksta Igaunijas medijs “ERR News”.
Igaunijas Vides padome norādīja, ka ir jāaptur Āfrikas cūku mēra izplatība, un tādēļ jāpalielina kvotas līdz pat 18 000 īpatņu. Par kvotu noteikšanu atbildīga Vides aģentūra, un padome paziņojusi, ka aģentūra ļauj nomedīt pārāk maz dzīvnieku.
Āfrikas cūku mēra uzliesmojums licis Igaunijas fermās nokaut vairāk nekā deviņu tūkstošus mājas cūku tikai iepriekšējā mēneša laikā vien.
Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes profesors Arvo Viltrops (Arvo Viltrop) pastāstīja, ka optimālā mežacūku populācija būtu apmēram ceturtdaļa no šobrīd igauņu mežos dzīvojošajām. Viņš piebilda, ka svarīga ir arī mednieku motivācija – ja ieejot mežā, mednieks no tā iznāk bez guvuma, ir iztērēts gan laiks, gan nauda. Tāda esot bijusi situācija iepriekšējā cūku mēra uzliesmojuma laikā, tomēr šobrīd mežos atkal netrūkst cūku. Līdz ar medījumu vajadzētu atgriezties arī motivācijai, un viens no veidiem, kā to veicināt, varētu būt finansiāls. Profesors pastāstīja, ka
Polijā valsts apmaksāti mednieki īpaši pievērsušies mežacūku medīšanai.
Lauksaimniecības un pārtikas pārvaldes dienvidu nodaļas vadītāja Inge Sāvo (Inge Saavo) piekrita profesora viedoklim, un sacīja, ka mednieku biedrībām jāspriež par populācijas lielumu, jo tās arī regulē dzīvnieku skaitu mežā.
Igaunijas mednieku savienības izpilddirektors Teniss Korts (Tõnis Korts) piekrita, ka saistība starp mazāku mežacūku populāciju un mazāku Āfrikas cūku mēra izplatību ir vispārzināma, tomēr medniekus ierobežo Vides padomes noteiktās kvotas. Tas nozīmē, ka mednieki nav atbildīgi par pārāk maz nomedītiem dzīvniekiem. Korts piebilda, ka ir vairākas idejas, kā risināt situāciju, piemēram, intensīvākas medības vīrusa skartajās zonās, un kvotu piemērošana reģionam, analizējot, kur tās nepieciešams palielināt, un kur kvotas varētu pat samazināt.
Vides aģentūras pārstāvis pastāstīja, ka kvotas tiek noteiktas pārdomāti, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju, tomēr atzina, ka būtu bijis vajadzīgs palielināt nomedījamo dzīvnieku skaitu.
Drošības labad
vietās, kur konstatēts Āfrikas cūku mēris, nepieciešams likvidēt visas fermā esošās cūkas.
Līdz 27.jūlijam Kislas cūku fermā Tartu apgabalā nāksies likvidēt 6000 tūkstošus dzīvnieku. Jūnija nogalē fermā Tempo tika nokautas 2700 cūkas. Sāvo pastāstīja, ka ne Kislā, ne Tempo nav konstatēti biodrošības pārkāpumi, un arī pirms diviem gadiem uzliesmojuma skartajās fermās tika ievēroti visi piesardzības pasākumi.
Proefesors Viltrops skaidroja, ka Vācijā meži tiek iežogoti, un ārpus tiem notiek intensīvākas medības, lai liktu mežacūkām vairāk uzturēties žoga iekšpusē. Tas ļaujot savaldīt vīrusa izplatību. Tomēr resursu trūkums neļauj šādu pieeju izmantot Igaunijā.
Āfrikas cūku mēris neapdraud cilvēkus, tomēr, lai novērstu vīrusa nekontrolētu izplatīšanos, uzliesmojuma gadījumā fermās esošie dzīvnieki jālikvidē.
Lasiet arī: Igaunijā apsver izmantot kontrolētu dedzināšanu mežu atjaunošanai