Pastāvīgai birokrātijas mazināšanai būtu nepieciešams izveidot funkciju un rīcībpolitikas komandu ar vienu līderi, kurš sistemātiski nodarbotos ar birokrātijas mazināšanas jautājumiem pilnu laiku, otrdien žurnālistiem sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš ir Valsts kancelejas vadītās Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai priekšsēdētāja vietnieks.
Rostovskis skaidroja, ka veiksmīgākā birokrātijas mazināšana ir valstīs, kur ar to nodarbojas sistemātiski. Pēc viņa teiktā, dažās lielākās valstīs tam ir pat izveidotas speciālas ministrijas.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem atzina, ka ideja par šādas komandas izveidi jau kādu laiku “ir gaisā”, bet vēl jāsaprot, kāds varētu būt labākais veids tās izveidei. Viņa skaidroja, ka šādā grupā darbs būtu ļoti intensīvs un grupas vadītājam tādēļ būtu jābūt brīvam no citiem pienākumiem. Tomēr augustā vai septembrī par to varētu būt lielāka skaidrība.
Viņa gan piebilda, ka gala lēmumi par birokrātijas mazināšanu joprojām būtu jāpieņem politiķiem.
Šis ierosinājums otrdien tika izklāstīts arī visiem valdības locekļiem, prezentējot Rīcības grupas informatīvo ziņojumu par birokrātijas mazināšanas pasākumu īstenošanas progresu un turpmāko rīcību.
Ministru kabinets otrdien uzdeva rīcības grupai izvērtēt līdzšinējo pieeju birokrātijas mazināšanā un sasniegtos rezultātus, kā arī sagatavot piedāvājumu par sistēmisku pieeju birokrātijas mazināšanai turpmākajos gados.
Vienlaikus Valsts kancelejai ir uzdots iekļaut rīcības grupas sastāvā Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjus, kā arī īstenot stratēģiskās komunikācijas pasākumus, lai skaidrotu sabiedrībai birokrātijas mazināšanas rezultātus.
Valsts kancelejā aģentūrai LETA pavēstīja, ka valsts pārvaldē patlaban aktīvi notiek darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas, īstenojot gan rīcības grupas prioritāri veicamo pasākumu plānu, kurā iekļauts 21 priekšlikums, gan realizējot citus nozaru ministriju un sabiedrības grupu ierosinātos pasākumus.
Piemēram, panākta vienošanās par Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu apmaiņas pilnveidi, kam pateicoties, gandrīz 4000 uzņēmumiem ik ceturksni vairs nav jāiesniedz pārskats CSP. Tas ir par 42 000 pārskatu gadā mazāk.
Tāpat Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai nodrošināta piekļuve e-veselības portālā esošajiem pacientu datiem, tostarp ārstu slēdzieniem un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, tādējādi atvieglojot nosūtījuma sagatavošanu ārstiem un pacientus vairs neiesaistot dokumentu apritē.
Vienkāršots arī AS “Attīstības finanšu institūcijai “Altum”” (“Altum”) sniegtais atbalsts – dati no Uzņēmumu reģistra integrēti “Altum” sistēmās, atvieglotas prasības finansējuma līdz 100 000 eiro saņemšanai. Tāpat atvieglota lielo komercsabiedrību atbalsta pieteikumu izvērtēšana, kā arī ieviesta riskos balstīta pieeja, kas paredz – jo zemāks klienta risks, jo mazāks izpētes apjoms. Proti, no klientiem tiek prasīts mazāks dokumentu apjoms un klienti tiek apkalpoti ātrāk. Lielākā daļa iestāžu arī ieviesušas vai pilnveido e-pakalpojumus uzņēmējiem.
Vienlaikus atvieglots uzņēmumu reģistrēšanas process – ievadot datus, Uzņēmumu reģistra sistēma automātiski ģenerē veidlapu. Tiek pilnveidoti arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumi, piemēram, reģistrējot jaunu transportlīdzekli, vairs nav jāiesniedz atbilstības sertifikāts papīra formātā.
Tāpat veikti grozījumi noteikumos, kas tagad ļauj Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots.
Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai sagatavoti grozījumi arī vairākos likumos – Dzīvokļa īpašuma likumā, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kā arī Sociālā uzņēmuma likumā un Iesniegumu likumā. Vairākās iestādēs jau šobrīd ir pārskatīta iesniegumu izskatīšanas prakse – saīsināti atbilžu sniegšanas termiņi, kā arī pārskatīts un vienkāršots to saturs.
Pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas, šā gada pirmajā pusē īstenoti arī vairāki nozaru ministriju birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas pasākumi. Piemēram, Ekonomikas ministrijas vadībā pilnveidots “zaļā koridora” regulējums jeb noteikumi publisko pakalpojumu saņemšanai īsākā termiņā. Proti, noteikti elastīgāki kvalifikācijas kritēriji un paplašināts prioritārā kārtībā un termiņā saņemamo publisko pakalpojumu loks. Savukārt Tieslietu ministrijas vadībā, piemēram, atvieglota kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksas un palielināšanas, kā arī mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība.
Valsts kanceleja sola, ka līdz šī gada beigām plānots uzlabot Ministru kabineta noteikumus, lai samazinātu birokrātiju un atbalstītu pašmāju ražotājus, kas nodarbojas ar ielu tirdzniecību.
Nolūkā mazināt birokrātiju un administratīvo slogu, notiek arī citas aktivitātes, tostarp valsts budžeta izdevumu pārskatīšana, Eiropas Savienības fondu un iepirkumu regulējuma izvērtēšana un pārskatīšana. Tāpat visām ministrijām 2025.-2026.gadā uzdots savos resoros veikt iekšējos auditus ar mērķi identificēt un samazināt birokrātisko slogu.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 22.aprīlī apstiprināja rīcības grupas birokrātijas mazināšanai piedāvāto prioritāri veicamo pasākumu plānu, tajā iekļaujot 21 priekšlikumu birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai. Katra pasākuma īstenošanai tika noteikta atbildīgā iestāde. Savukārt to īstenošana tiek nodrošināta, izstrādājot un virzot apstiprināšanai tiesību aktu grozījumus, pilnveidojot tiesību aktu piemērošanas praksi vai pārskatot iekšējās procedūras.
Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai tika izveidota 2025.gada 27.martā. Tajā darbojas valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.