Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lānemets (Lauri Läänemets) rosinās valdību veidot jaunas patvertnes, kurās briesmu gadījumā varēs uzturēties līdz 730 tūkstošiem cilvēku, vēsta Igaunijas medijs ERR News.
Šobrīd Igaunijas Glābšanas dienests apzinājis 94 publiski pieejamas patvertnes, kurās iespējams izvietot līdz 50 tūkstošiem cilvēku. Iekšlietu ministrija rosina, ka turpmākajos desmit gados ir jāizveido tik daudz patveršanās vietu, lai vajadzības gadījumā varētu piedāvāt drošu vietu vairāk nekā 700 tūkstošiem cilvēku.
Lānemets informēja, ka viens no veidiem, kā to panākt, būtu labot Igaunijas Ekonomikas un infrastruktūras ministrijas vadlīnijas par atbalstu ēku renovācijai, un iekļaut tajā prasību renovācijas gaitā pārveidot pagrabus par patvertnēm. Viņš stāstīja: «Līdz aprīļa beigām mājokļu apvienības saņems aicinājumu veidot ierosinājumus patvertnēm. Mēs paredzam, ka to varētu finansēt turpmākos desmit gadus. Šogad izmaksas varētu būt apmēram viens miljons eiro, bet, ja ierosinājumu apstiprinās valdība, tas izmaksās aptuveni 15 miljonus eiro gadā. Šādi mēs varētu izveidot drošas patvertnes apmēram pusmiljonam iedzīvotāju.»
Ministrs piebilda, ka prasībai izveidot patvertni, būvējot jaunas dzīvojamās ēkas, vajadzētu būt obligātai, tāpat kā tas ir Somijā.
Ir nepieciešams arī izveidot drošības plānu, kas aptver visu valsti, tajā norādot, kur un cik daudzas patvertnes ir nepieciešamas.
Igaunijas Iekšlietu ministrija šobrīd izvērtē tehniskās prasības patvertnēm. Tām ir jāspēj pasargāt no triecienviļņa un atlūzām, un patvertnēs ir jābūt arī ģeneratoram, ventilācijai un kanalizācijai, norādīja ministrs. Lānemets sacīja: «Pagrabs tik un tā ir vajadzīgs. Vai tad patvertne arī būtība nav pagrabs? Nav nekādas vajadzības būvēt atsevišķu telpu, tā vietā varam rīkoties kā Somijā un patvertne var būt daudzfunkcionāla telpa, piemēram, pazemes garāža. Mērķis ir izvairīties no liekām izmaksām.»
Patvertnes ir nepieciešamas kā sabiedriskajām ēkām, tā privātām dzīvojamajām ēkām. Ministrs stāstīja, nākotnē droši vien vajadzēšot noteikt termiņu, kādā ēkas ir jāpielāgo, lai tās atbilstu prasībām, bet pagaidām ideja par patvertņu veidošanu balstīsies uz brīvprātības principa.
Viņš piebilda, ka būtu neprāts pieprasīt, lai visur nekavējoties tiek izveidotas patvertnes.
Arhitekte Margita Mutso (Margit Mutso) norādīja, ka par patvertnēm valdībai bija jāsāk domāt jau pirms gada, un pat tagad šis jautājums nav nopietni apsvērts, arī runājot par ēkām, kuru būvniecība vēl nav sākta. «Ļaujiet man nosaukt piemēru. Ir izsludināts konkurss par jaunu kultūras centru Tartu, un nolikumā teikts, ka pietiek ar patvertnei piemērojamu telpu, piemēram, pagrabu vai autostāvvietu. Neviens nav padomājis par to, kas notiks, ja kādu dienu patvertne būs jāizmanto, un tajā vairākas stundas atradīsies 200 līdz 300 cilvēki bez pieejas kanalizācijai, ūdenim vai pat ventilācijai. Šie jautājumi nav pilnīgi atrisināti, un es uzskatu, ka tas ir nepieņemami,» sacīja Mutso.
