Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka 2021.gadā visizplatītākie uzvārdi starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija Ivanovs/-a (11 tūkstoši personu) un Bērziņš/-a (10 tūkstoši personu). Tas aprēķināts pēc šīs iestādes togad veiktās tautas un mājokļu skaitīšanas datiem.
Ap astoņiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju uzvārds ir Kalniņš/-a un Ozoliņš/-a. Virs pieciem tūkstošiem personu ir uzvārds Jansons/-e, Ozols/-a, Liepiņš/-a, Krūmiņš/-a un Vasiļjevs/-a. Izplatītāko uzvārdu vidū retāk sastopami (virs tūkst. personu) ir Millers/-e, Zālītis/-e, Dmitrijevs/-a, Antonovs/-a un Gūtmanis/-e.
Izplatītāko uzvārdu vidū visvairāk ir floras (Bērziņi, Liepiņi, Ozoliņi, Ozoli, Eglīši/Eglītes, Kārkliņi, Kļaviņi, Vītoli utt.) un faunas (Baloži, Vanagi, Lāči, Brieži, Cīruļi, Gulbji, Sokolovi, Volkovi, Orlovi) semantiskās izcelsmes vārdi, kā arī antroponīmiskas izcelsmes uzvārdi (Ivanovi, Jansoni, Vasiļjevi, Petrovi). Retāk sastopami ir toponīmiskas cilmes (Avotiņi, Garkalni, Salas, Cēsnieki) un ar amatiem saistīti uzvārdi (Arāji, Kalēji, Kapteiņi).
Izplatītākie uzvārdi Rīgā 2021.gadā bija Ivanovi (3 842), Bērziņi (2 711) un Kalniņi (2 259). Arī Zemgalē izplatītākie bijuši Ivanovi (821), Bērziņi (765) un Kalniņi (758). Vidzemē bez Rīgas izteikti izplatītākais uzvārds ir bijis Bērziņi (4 846), tāpat bieži sastopami arī Kalniņi (3 696) un Ozoliņi (3 254), savukārt Kurzemē – Jansoni (1 701), Bērziņi (1 349) un Freimaņi (1 050). Latgalē trīs izplatītākie uzvārdi bijuši Ivanovi (3 028), Vasiļjevi (1 321) un Bogdanovi (1 252).
Bez iepriekšminētajiem trīs izplatītākajiem uzvārdiem Vidzemē bieži sastopami bijuši arī Vītoli un Pētersoni, Zemgalē – Kļaviņi, Baltmaņi un Krūmiņi. Latgalē sastopama plaša uzvārdu daudzveidība un atsevišķos novados izplatītākie bijuši arī Dzalbi, Andžāni, Vaivodi, Kokoreviči, Logini, Ločmeļi un citi. Uzvārdu daudzveidība novērojama arī Kurzemē, kur izplatīti bijuši arī Andersoni, Zuļģi, Pūķi, Braži, Amoliņi, Brūkļi un citu uzvārdu pārstāvji.
Unikāli uzvārdi (tikai vienai personai, neapvienojot dzimtes) ir 80 tūkstošiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, savukārt uzvārdi, kas piešķirti tikai divām personām, ir 30 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Lai arī iedzīvotāju iekšējās migrācijas rezultātā uzvārdi retāk ir piesaistīti konkrētai dzimtas izcelsmes vietai, tomēr
Latgalē un Kurzemē ir atsevišķas teritorijas ar izteiktu viena uzvārda koncentrāciju iedzīvotāju vidū.
Vairāk par pusi no Latvijas iedzīvotājiem ar šo uzvārdu dzīvo attiecīgajā teritorijā. Latgales pusē koncentrējušies 60% Latvijā dzīvojošo Petkunu, 61% Adijānu un 55% Šņepstu, kā arī Petkunes (76%), Tumaševičas (65%) un Adijānes (61%). Savukārt Kurzemes pusē koncentrējušies 69% Niedolu, 54% Jaunzemju un 59% Siksnu. Tāpat arī Strazdes (60%), Kupšes (60%) un Lankas (60%).
Lasiet arī: Pērnā gada sākumā latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 62,7%
