Tāds ir Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins pēc 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas rezultātu apkopošanas.
Daudzās Rietumvalstīs dati par iedzīvotāju tautību vairs netiek apkopoti, tautība netiek fiksēti ne tautskaitēs, ne reģistros.
Latvijā joprojām šis viens no būtiskākajiem demogrāfijas rādītājiem.
Padomju Savienības iekšējās migrācijas rezultātā 1989.gadā Latvijā bija jau tikai 52% latviešu, savukārt krievu īpatsvars bija 34%, ebreju – 0,9%, vāciešu – 0,1%. Latviešu īpatsvars 2021.gada sākumā valstī bija pieaudzis līdz 62,7%, krievu – samazinājies līdz 24,5%, ebreju īpatsvars bija vairs tikai 0,2%, vāciešu – 0,1%.
No 1989.gada līdz 2020.gadam, sarūkot Latvijas iedzīvotāju skaitam, samazinājās arī visu lielāko tautību iedzīvotāju skaits. Latviešu skaits samazinājās par 200 000, krievu – par 442 000, baltkrievu – par 61 000, ukraiņu – par 50 000, poļu par 23 000, ebreju – par 18 000, lietuviešu – par 13 000 cilvēkiem. Toties par 38 000 pieauga dažādu citu tautību iedzīvotāju skaits.
Tikmēr no 1989.gada līdz 2020.gadam piedzima 475 000, bet nomira 571 000 latviešu. Tādējādi latviešu skaits dabiskās kustības rezultātā samazinājās par 96 000, bet migrācijas dēļ – par 104 000 cilvēkiem. Krievu, otras lielākās tautības, skaits dabiskās kustības rezultātā saruka par 162 000 (piedzima 151 000, nomira 313 000), bet migrācijas dēļ – par 280 000 cilvēkiem.
Izmaiņas vērojamas arī lībiešu skaitā Latvijā. Kad iedzīvotāji paši varēja norādīt savu tautību tautas skaitīšanā, 2011.gadā, tika fiksēti 250 lībieši, kaut gan pēc administratīvajiem datiem Latvijā tādu bija vien 174 – tā atklājot būtiskas atšķirības starp reģistros pieejamo informāciju un pašidentifikāciju. 2021.gadā uz administratīvajiem datiem balstītajā tautas skaitīšanā tika reģistrēti vien 160 lībieši.
2021.gadā 70% no visiem bērniem un jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem bija latvieši.
No latviešu kopskaita 28% iedzīvotāju bija bērni un jaunieši. Citu Latvijas lielāko pamattautību – krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, romi, ebreji – iedzīvotāju skaitā šīs vecuma grupas īpatsvars svārstās no 6% (baltkrievi) līdz 16% (krievi). Savukārt visaugstākais jaunākās paaudzes īpatsvars ir romiem – 32%.
CSP dati liecina, ka atsevišķu tautību iedzīvotāji ir daudz vecāki nekā valsts iedzīvotāji kopumā. No visiem ebreju tautības iedzīvotājiem 49% bija 65 un vairāk gadu vecumā, 37% igauņu tautības Latvijas iedzīvotāju un 35% baltkrievu bija šajā vecumā. Senioru vecumā bija 18% latviešu un 26% krievu.
Starp pilsētām Valmiera ir vienīgā, kurā latviešu īpatsvars pārsniedz 80% – 2021.gada sākumā tas bija 85,3%. Aiz Valmieras krietni atpaliek Jēkabpils (63%), Jelgava (61,7%), Ventspils (59,7%), Liepāja (59,2%) un Jūrmala – 52,8%. Mazāk nekā puse latviešu dzīvo Rēzeknē un Rīgā – ap 47%. Daugavpils valstspilsētā tikai gandrīz katrs piektais iedzīvotājs ir latviešu tautības (20,7%). Vienlaikus CSP norāda: pilsētās latviešu skaitam ir tendence palielināties.
No novadiem vislatviskākie ir Alsungas, Lubānas un Dundagas novads, kur latviešu ir vairāk nekā 95%. Tikmēr Latvijā ir pieci novadi, kur latviešu īpatsvars ir mazāks nekā puse. Tas ir Zilupes novads (25%), Daugavpils novads (35,1%), tāpat arī Olaines (46,5%), Krāslavas (46,8%) un Salaspils (49,6%) novadi.
Savukārt pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs kļuva daudzveidīgāks, un 2021.gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 165 tautību iedzīvotāji. Pieauga iedzīvotāju skaits gan no Eiropas Savienības valstīm, gan arī no Indijas, Ķīnas, Vjetnamas un citām valstīm. Liela daļa no to iedzīvotājiem ieradās Latvijā mācību nolūkā.