Igaunijas valdības mērķis ir gada laikā grozīt konstitūciju, lai liegtu Igaunijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās, kā paziņoja premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal), tomēr, kā norādīja Igaunijas parlaments Rīgikogu Konstitucionālās komitejas priekšsēdētājs Hendriks Terass (Hendrik Terras), šādi konstitūcijas grozījumi atņemtu balsstiesības arī bezvalstniekiem, pirmdien, 28.oktobrī, ziņo Igaunijas medijs ERR.
Šobrīd Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi Igaunijā, ja viņi ir likumīgi Igaunijas iedzīvotāji, var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet ne valsts vēlēšanās.
“Šodien Konstitucionālās komitejas priekšsēdētājam tika uzdots līdz nākamās pirmdienas koalīcijas padomes sēdei noteikt termiņu, kādā tiks veikti grozījumi Konstitūcijā. Mums ir jāzina, vai mēs varēsim grozījumu ieviest līdz 2025.gada vēlēšanām, vai arī tas stāsies spēkā tikai 2029.gada vēlēšanās […],” pēc pirmdienas koalīcijas padomes sanāksmes sacīja Mihals.
“Mērķis ir panākt, lai jau nākamgad Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi nevarētu piedalīties vēlēšanās bez papildu šķēršļiem,” piebilda Mihals.
Ja līdz tam laikam grozījumi nebūs iespējami, Mihals minēja, ka “vēlētāju reģistrācijas prasība” varētu kalpot kā “papildu šķērslis” šo pilsoņu dalībai vēlēšanās.
Premjerministrs Kristens Mihals uzsvēra, ka ir svarīgi panākt “vislielāko juridisko skaidrību”, lai Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi nevarētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās un sacīja: “Ja kāds vēlas ietekmēt Igaunijas dzīvi, viņam pašam ir jāpieliek pūles.”
Konstitucionālās komitejas priekšsēdētājs Hendriks Terass paziņoja, ka koalīcijas atbalstītā likumprojekta sākotnējā versija jau ir izstrādāta. Sākotnējā versijā likumprojekts paredz atcelt balsstiesības arī tā saukto pelēko pasu turētājiem jeb Igaunijas bezvalstniekiem, tomēr diskusijas par šo aspektu vēl turpinoties.
Terass uzskatot, ka Konstitūcijas grozīšanai nepieciešamo 81 balsi iegūt ir “reāli”.
Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Tanels Kīks (Tanel Kiik) iebilda pret vispārēju balsstiesību atņemšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, apgalvojot, ka šāda pieeja būtu netaisnīga, jo visus grūstu vienā katlā, “neatkarīgi no viņu faktiskās nostājas”.
Tā vietā Kīks ierosinājis kompromisu: ieviest elastīgu filtru, lai samazinātu prokremlisko indivīdu ietekmi, negrozot konstitūciju.
Lasiet arī: Ilgstoša miera iespēja – Putina nāve, tā bijušais Ukrainas ārlietu ministrs
