Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Marguss Cahna (Margus Tsahkna, partija Igaunija 200) pirmdien, 4.septembrī, sabiedriskās televīzijas sarunu šovā Välisilm [burtiski tulkojot, Ārējā acs] apliecināja, ka Igaunija neslēgs nevienu vēstniecību, valdībai meklējot iespējas budžeta samazinājumam – ziņo portāls ERR.
Pēc tagadējā Igunijas parlamenta ievēlēšanas šā gada martā, valdība bija spiesta atklāt sabiedrībai to, kas agrāk tika vēlētājiem rūpīgi slēpts – valsts finansēs ir tāds deficīts, ka vajadzīgi gan jauni nodokļi, gan “jostu savilkšana” izdevumos. Tagad ministrijām ir uzdots samazināt nākamā gada valsts budžetu.
Ministrs teica, ka – kaut Ārlietu ministrijas daļa Igaunijas 16 miljardu eiro lielajā valsts budžetā ir tikai 110 miljoni eiro – arī tai jāapliecina solidaritāte. [Latvijas valsts konslidētais budžeta ieņēmumu daļa šim gadam tika apstiprināta 12,7 miljardu eiro apjomā.] “Mēs mazināsim birokrātiju procedūrās, galvenokārt retinot konsulāros darbiniekus, vienlaikus saglabājot kvalitāti,” viņš skaidroja.
Raidījuma vadītājs Johanness Tralla arī vaicāja ministram, cik lielā mērā Igaunijas diplomātiem tiek jautāts par premjerministres Kajas Kallasas (Kaja Kallas) vīra Krievijas biznesa skandālu. Viņš atbildēja, ka
diplomāti atbild to pašu, ko saka Kallasa
– piebilstot, ka Igaunijā tas lielā mērā tiek uztverts kā iekšpolitisks jautājums.
[Kā jau rakstīja BNN, pašam ārlietu ministram agrāk tika pārmesta aizsardzības industrijas interešu lobēšana – aizsardzības ministra un parlamenta deputāta amatos pārstāvot partiju Tēvzeme. Turklāt viņam pieder akcijas uzņēmumā MM Hospital – tas ražo lauka lazaretes un saņēma to piegādei Igaunijas un Lietuvas valdību kopēju pasūtījumus. Pēc viņam izteiktiem pārmetumiem Cahkna uzsāka akciju pārdošanu]
“Ir tadi jautājumi, tomēr galvenās tēmas ir tās, kas prasa kopīgus lēmumus – neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par sankcijām [pret Krieviju], iesaldētajiem [Krievijas] līdzekļiem vai tribunālu [Krievijas kara noziegumu sodīšanai]. Skatoties plašāk – neizbēgami prioritāri izvirzām lietas, kas mums šeit, Igaunijā, šķiet svarīgas.
Jāpatur prātā, ka Latvijā ir valdības krīze,
Polijā un Lietuvā tuvojas vēlēšanas. Ir liela iekšpolitiskā spriedze, īpaši Krievijai kaimiņvalstīs,” sacīja ministrs.
Cahkna sacīja, ka Igaunijas vēlme ir demonstrēt stabilitāti, skaidrot iekšējo situāciju. “Ir skaidrs, ka darījumu veikšana ar Krieviju ir morāli nepareiza. Igaunija to ir teikusi, un premjerministre turpinās vēstīt to pašu. Mums ir jāiestājas par Ukrainu un jānodrošina sava neatkarība. Tāpēc tam būs nepieciešamas iekšējās politiskas debates un atbildes, jo ārpolitika ir ilgtermiņa process.”
Ministrs sacīja, ka drīzumā virzīs izskatīšanai valdībā un parlamentā likumprojektus par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. Cahkna atzīmēja, ka neviena cita Eiropas valsts īsti neuzdrošinās par to runāt.
“Mūsu rīcība sniedzas daudz tālāk par kalpošanu citiem kā morālajai bākai un kompasam, un Igaunijas ārpolitika šeit nav mainījusies ne kripatiņas. Gluži pretēji, mēs skatāmies uz jaunu un spēcīgu rīcību, un, lai to uzturētu, jāiegulda liels darbs,” teica ārlietu ministrs.
Lasiet arī: Igaunijas prezidents “būtu gribējis”, lai premjere atkāpjas
