Igaunijas sabiedriskais medijs ERR izvērtē jaunāko sabiedriskās domas mērījumu, kas uzrāda ilgi neredzētu atbalstu partijām ar mazākajām frakcijām Valsts domē (Riigikogu) – sociāldemokrātiem (9 mandāti) un “tēvzemiešiem” (8 mandāti).
Savukārt liberālās partijas Igaunija 200 (Eesti 200) – tā debitēja parlamentā ar 14 deputātu vietām un līdzveido valdības koalīciju – reitings ir nokrities līdz tik zemam līmenim, kāds tai bija vien pirms četriem gadiem.
To apliecina pēc ERR pasūtījuma veiktās sociologu dienesta Kantar Emor aptaujas apkopotie dati. Tajā no 10. līdz 16.augustam piedalījās 1494 balsstiesīgi Igaunijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 84 gadiem. Trešdaļa respondentu tika izvaicāti pa telefonu, divas trešdaļas – interneta vidē. Maksimāli iespējamā kļūda tiek rēķināta kā ±2,5%.
Joprojām pilsoņu simpātiju līderis ir otrs liberālais politiskais spēks – premjeras Kajas Kallasas (Kaja Kallas) vadītā Reformu partija, ko atbalsta 25 procenti aptaujāto. Taču, salīdzinot tās reitingu ar jūliju, ir zaudēts vēl viens procentpunkts. [Ņemot vērā politiskās kaislības ap valdības plānoto nodokli automašīnām,
ir pat jābrīnās, kāpēc kritums ir tik mazs
– BNN.] Tai kopš 5.martā notikušajām vēlēšanām ir 37 Rīgikogu deputātu mandāti.
Otro vietu – 18% – noturēr Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE), ko parlamentā pārstāv 17 deputāti. Radikālo populistu reitings dilst visu vasaru: maijā – 23%, jūnijā – 21%, jūlijā – 20%. Tiem jau ar 17% (mēneša laikā pieaudzējot vienu procentpunktu)
“pakausī elpo” kreisi populistiskā Centra partija,
kas vēlēšanās piedzīvoja smagu sakāvi, zaudējot tajās veselus desmit Rīgikogu mandātus – tagad tās frakcijā ir 16 deputāti.
Sociāldemokrātiskā partija ir ieguvusi 14%. Pēc vēlēšanām tās reitings svārstījās 10–12% robežās. Partijai Tēvzeme (Isamaa) tās 11% reitings ir ļoti būtisks sasniegums – jūlijā to atbalstīja 9%, bet martā, uzreiz pēc Rīgikogu vēlēšanām, vien 6%.
Kā jau tika minēts ievadā, starp parlamentā pārstāvētām partijām viszemākais vēlētāju atbalsts augustā ir liberālajai partijai Igaunija 200 – tikai 7%. Tas ir ļoti traģisks rezultāts, jo aprīlī, pēc vēlēšanām, tās reitings bija 17%.
Starp partijām ārpus Rīgikogu sienām vērā ņemami panākumi ir brīvā tirgus aizstāvju partijai Labējie, kas savu reitingu uzaudzējuši līdz 4%, marginālās pozīcijās iestigušai zaļo partijai ir 3% aptaujāto atbalsts, Igaunijas Apvienotajai kreisajai partijai – 2%.
Triju valdība partiju – reformistu, sociāldemokrātu un Igaunijas 200 – kopējais reitings augustā bija 47%, savukārt trijām opozīcijas partijām – 46%. Jūlijā šie rādītāji, kas Igaunijā tiek uzskatīti par būtiskiem, bija attiecīgi 48% un 45%.
Starp visiem aptaujātajiem 25% bija grūti izvēlēties atbalstāmo partiju (jūlijā tādu bija 23%), turklāt igauņi vēlētāju vidu tādu bija 21%, cittautiešu vēlētāju vidū – 38%.
Etnisko igauņu vidū augustā Reformu partiju atbalstīja 30% aptaujāto (jūlijā – 32%), savukārt EKRE saņēma 19 procentu atbalstu (jūlijā – 22%). Sociāldemokrātiem un Tēvzemei ir attiecīgi 14% un 13%, centristiem – 9%, Igaunijai – 8% respondentu atbalsts.
Cittautiešu vidū vispopulārākā ir Centra partija ar 46% atbalstītāju (47% jūlijā), tai seko EKRE ar 14% (13% jūlijā), sociāldemokrāti ar 13% (12% jūlijā). Savukārt Reformu partiju un Igauniju 200 atbalstīja pa 7% aptaujāto , Tēvzemi – 2% citu tautību Igaunijas pilsoņu.
Vērtējot aptaujas rezultātus, Kantar Emor sociologs Aivars Voogs (Aivar Voog) skaidro, ka Igaunijas 200 reitinga krituma pamatā ir vēlētāju vilšanās – viņi no šīs partijas, kas pati pieteica sevi kā alternatīvu “vecajiem” politiskajiem spēkiem, gaidīja jaunu politiku.
Taču koalīcijā tā neatšķiras no reformistiem,
visā tiem piekrīt, turklāt pati iedzīvojās skandālos.
[Aktuālākais no tiem saistīts ar partijas biedru un ārlietu ministru Margusu Cahnu (Margus Tsahkna), kam jau agrāk pārmesta aizsardzības industrijas interešu lobēšana – aizsardzības ministra un parlamenta deputāta amatos pārstāvot Tēvzemi. Turklāt viņam pieder akcijas uzņēmumā MM Hospital – tas ražo lauka lazaretes un saņēma to piegādei Igaunijas un Lietuvas valdību kopēju pasūtījumus. Cahna saka, ka uzsācis akciju pārdošanu – BNN.]
Savukārt sociāldemokrāti diskutē ar Kallasas partiju [piemēram, piesakot vajadzību bankām ieviest virspeļņas nodokli – BNN]. Arī Tēvzemes reitinga pieaugumu – turklāt politiskas dzīves vasaras pasivitātē – eksperts saskata tās politiķu runātīgumā un aktivitātē. Tas pievērš uzmanību un atjauno šīs partijas agrāko piekritēju simpātijas. Turklāt tēvzemiešu galvenais konkurents EKRE patlaban nav tik aktīvs.
Iepriekš Voogs prognozēja, ka rudenī koalīcijas un opozīcijas popularitātes samērs varētu krasi izmainīties. Valdības partiju reitingiem varētu kaitēt to pieņemtie ekonomiskās politikas lēmumi, bet palīdzēt – opozīcijas vājums. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu kursu izvēlēsies Centra partija. Tā 10.septembrī izvēlēsies sev jaunu līderi, jo tagadējais – ekspremjers Jiri Ratass (Jüri Ratas) – uz partijas priekšsēdētāja amatu vairāk nekandidēs.
Patlaban ir pieteikti divi pretendenti – cittautiešu vidū ļoti populārais Tallinas pilsētas galva Mihails Kilvarts (Mihhail Kõlvart) un Rīgikogu deputāts Tanels Kīks (Tanel Kiik). Viņš, bijušais labklājības un veselības ministrs Ratasa un Kallasas valdībās, kā apgalvo kandidāta pretinieki partijā, varētu būt vien tagadējā līdera “avatars”.
Lasiet arī: Gatavojas liegt Krievijas pilsoņiem ievēlēt Igaunijas pašvaldības
