Ziemā Ukraina gan veiks uzbrukumus ienaidnieka pozīcijām, gan pieredzēs Krievijas armijas triecienus pa infrastruktūras objektiem. Krievija varbūt ir zaudējusi virsroku, bet nav nekāda pamata domāt, ka tai varētu aptrūkties bruņojums, raksta Igaunijas ziņu portāls ERR.
Bijušais igauņu militārais virsnieks un eksperts Leo Kunnas (Leo Kunnas) igauņu medijiem teica, ka Ukrainai ir priekšā baisa ziema. Krievija ir zaudējusi virsroku, un tagad tā centīsies iznīcināt Ukrainas infrastruktūru, lai piespiestu ukraiņus sēsties pie sarunu galda. «Tieši tāpat, kā Vācija bombardēja Lielbritāniju un centās piespiest britus padoties 1940.gadā, un tieši tāpat, kā sabiedrotie 1943.–1944.gadā bombardēja Vāciju, lai piespiestu padoties, un tieši tāpat tas nestrādās arī šoreiz. Tas tikai padara ukraiņus vienotākus,» teica Kunnas.
Apšaudēs tiek izmantota artilērija un gaisa triecieni. Atvaļinātais ģenerālis Urmass Rozimegi (Urmas Roosimägi) norādīja, ka Krievija lieto tik maz moderno raķešu to augsto izmaksu dēļ. Piemēram, viena Kalibr X raķete maksā 400 000 dolāru. Tajā pašā laikā Rozimegi teica, ka ir maz ticams, ka Krievijai varētu beigties munīcija: «Es esmu bijis Piedņestrā. Tur atrodas milzīga armijas noliktava. Ir nepieciešami 28 000 vagonu, lai izvestu visu, kas tur atrodas.»
Kamēr vien Krievija turpina iepirkt Irānas dronus vai salikt tos uz vietas, Ukrainas infrastruktūra ir apdraudēta. Armijas pozīcijas un apdzīvotās vietas pie frontes līnijas joprojām būs artilērijas mērķis.
«Militārā industrija, ražotnes strādā trīs maiņās. Krieviem ir tas, kas vajadzīgs, lai ražotu munīciju. Metāls, lēta enerģija,» teica Rozimegi, «Cerēt, ka krieviem beigsies munīcija… Kā saka kāds mans ukraiņu draugs – krievi izšauj astoņas vai deviņas reizes, kamēr mēs izšaujam vienu.»
Krivijrihas un Mikolajivas iedzīvotāji gatavojas ziemai, un teica mediju pārstāvjiem, ka pret ziemu brīnumlīdzekļu nav. «Ja beigtos bombardēšana, viss būtu labi. Krievi mērķē uz visiem infrastruktūras objektiem, un nekas vairs nedarbojas,» pastāstīja Krivijrihas iedzīvotājs Oleksandrs.
Anžela no Krivijrihas stāstīja, ka plāno doties prom no pilsētas: «Mums ir vasarnīca. Kad pārtrūks elektrība un apkure, mēs dosimies uz laukiem, sildīsim mājiņu ar malku un centīsimies izdzīvot. Ko gan vēl darīt? Mēs šoreiz neplānojam bēgt.»
Citas iedzīvotājas pastāstīja, ka cer – karš beigsies. Tomēr viņas ir gatavas paciest sliktus apstākļus, un cer, ka vismaz apkure būs, bet tajā pašā laikā gatavo malku ziemai.
Lasiet arī: Karš Ukrainā: turpinās apšaudes pie Zaporižjas atomelektrostacijas
