Igaunijas prezidents Alars Kariss (Alar Karis) pirmdien, 28.novembrī, aicināja vēlētājus neļauties tukšiem solījumiem un nepārvērst vēlēšanas tikai divu pušu sacīksti, un Igaunijas televīzija pēc šī paziņojuma pārskatīja partiju piedāvājumu, raksta ERR News.
Līdz Igaunijas parlamenta vēlēšanām ir palikušas mazāk nekā 14 nedēļas, un lielākā daļa partiju nopietnas kampaņas sāks pēc Ziemassvētku brīvdienām. Tomēr daudzas partijas jau ir atklājušas savus saukļus, kandidātu saraksta apmērus un galvenos jautājumus, kam vēlas pievērsties.
Sociāldemokrātiskās partijas līderis, pašreizējais iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss (Lauri Läänemets) paziņoja, ka būtiskākais jautājums viņa partijai būs dzīves apstākļu uzlabošana valstī.
Lēnemetss teica: «Cenas ir augušas, tādēļ jāaug arī algām, lai cilvēki varētu tikt galā. Kad aug algas, aug arī pensijas, jo pensiju sistēma ir saistīta ar algām.»
Sociāldemokrātu partija 5.martā paredzētajās vēlēšanās cer iegūt 15 vietas (šobrīd partijai parlamentā ir desmit vietas). Partijas moto priekšvēlēšanu kampaņai būs «Algām ir jāaug» («Palgad peavad tõusma»).
Reformu partija kā savu priekšvēlēšanu saukli izvēlējusies «Igaunija drošās rokās» («Kindlates kätes Eesti»). Partijas pārstāvis norādīja, ka šis lozungs ir visaptverošs: «Tas apvieno galvenos uzsvarus šajās vēlēšanās – drošību, ekonomiku, enerģētiku, iedzīvotāju dzīves apstākļus, atbalstu Ukrainai, arī nodokļus un citus jautājumus.» Reformu partijai šobrīd ir 34 vietas parlamentā, kas ir lielākais skaits no vienas partijas. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas) arī pieder Reformu partijai.
Labējā partija Parempoolsed, kas reģistrēta vien oktobrī, ir jaunākā Igaunijas partija. Arī tā pievērsīsies ekonomikas jautājumiem un dzīves kvalitātei. Partijas līdere, bijusī Igaunijas ģenerālprokurore Lavli Perlinga (Lavly Perling) norādīja: «Mums ir svarīgi, ka iedzīvotāji saglabā darbavietas, un ka viņiem ir pienācīga alga, lai pabarotu savu ģimeni. Mums ir jārunā par ekonomiku, un mūsu gaidas ir vienkāršas – lai Parempoolsed būtu pārstāvēta parlamentā.» Partija vēlēšanās piedalīsies ar maksimālo kandidātu skaitu sarakstā – 125 kandidātiem.
Partija «Tēvzeme» (Isamaa) norādījusi, ka tās uzmanības centrā ir dzīves kvalitātei būtiski jautājumi.
Partijas priekšsēdētājs Helirs Valdors Sīders (Helir-Valdor Seeder) teica: «Tas ir jautājumu loks, kas aptver enerģijas cenas un, protams, lielās izvēles, kuru priekšā ir Igaunija: atjaunojamā enerģija, degslāneklis, atomenerģija vai kas cits.»
Sīders piebilda, ka partija tieksies uz dalību koalīcijā, bet nekonkretizēja vietu skaitu.
Igaunijas Zaļā partija uzsvēra, ka viedā pieeja ir ļoti būtiska valsts attīstībai. Partijas pārstāve Johanna Marija Tūgu (Johanna Maria Tõugu) sacīja: «Mēs izvēlamies «Viedā attīstība» («Tark areng») par mūsu priekšvēlēšanu devīzi. «Vieds» tādā nozīmē, ka mums jāvada Igaunija inteliģenti, bet tajā pašā laikā tā, lai attīstība sasniedz ikvienu un katru. [..] Mēs noteikti vēlamies iekļūt parlamentā, un mums ir laiks iegūt plašāku atbalstu.» Igaunijas Zaļā partija iepriekšējās vēlēšanās neieguva nevienu vietu parlamentā.
Igaunijas Konservatīvā tautas partija, kas šajā sasaukumā darbojas opozīcijā, vēlēšanās startēs ar saukli «Mēs izglābsim Igauniju» («Päästame Eesti»). Tās priekšsēdētājs Martins Helme (Martin Helme) sacīja, ka viņai partijai ir būtiski, lai Igaunija būtu pārtikusi, un svarīgs risināmais jautājums ir imigrācija.
«Igaunijai ir izvēle: būt nacionālai valstij, vai arī igauņi kļūs par minoritāti, un igauņu valoda – par trešās šķiras valodu aiz angļu un krievu valodas,» teica Helme.
Viņš norādīja, ka labs sniegums būtu iegūt vismaz 30 vietas parlamentā.
Parlamentā nepārstāvētā partija Eesti 200 pēc vēlēšanām cer iegūt pārstāvniecību. Partijas vadītājs Lauri Husars (Lauri Hussar) sacīja: «Eesti 200 startēs vēlēšanās, cerot uz labu rezultātu, un mēs noteikti vēlamies piedalīties valdības veidošanā. Mums galvenais jautājums ir drošība – gan runājot par aizsardzību, gan par pārliecību par nākotni.»
Igaunijas Centra partija, kas strādā opozīcijā, izvēlējusies moto «Lepni strādāt tautas labā» («Julgelt inimeste heaks»). Jiri Ratass (Jüri Ratas) norādīja, ka partijas uzmanības centrā ir enerģijas cenas, PVN pārtikai un pesiju sistēma. «Cilvēki gaida konkrētus un reālus soļus gan attiecībā uz enerģētikas krīzi, gan pensijām,» teica Ratass. Centra partija cer parlamentā iegūt vismaz 25 vietas.
Igaunijas prezidents parakstījis lēmumu, kas par oficiālo Igaunijas parlamenta vēlēšanu datumu nosaka 2023.gada 5.martu. Salīdzinot ar 2019.gada vēlēšanām, šoreiz nebūs spēkā liegums veikt aģitāciju pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām. Igaunijas parlamenta vēlēšanās drīkst balsot tikai Igaunijas pilsoņi.
