Maltas prezidents Džordžs Vella (George Vella) otrdien, 13.septembrī, ieradās oficiālā vizītē Igaunijā, lai atzīmētu abu valstu diplomātisko attiecību 30 gadu jubileju, vēsta igauņu sabiedriskais medijs ERR.
Abas valstis 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai un Malta ir nozīmīga Eiropas Savienības valsts, ņemot vērā tās ģeogrāfisko atrašanās vietu.
Igaunijas prezidents Alars Kariss (Alar Karis) apsveica Maltas prezidentu ar to, ka Malta ir kļuvusi par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli.
Tikšanās laikā prezidents Kariss pauda cerību, ka Malta, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju, aktīvi darbosies padomē un veiks nepieciešamās reformas, kā arī turpinās izdarīt spēcīgu spiedienu uz Krievijas Federāciju, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.
Igaunijas prezidents arī uzsvēra, ka Krievija izmanto energoresursus un pārtikas piegādi kā ieroci pret ES dalībvalstīm.
Viņš sacīja: «Mums ir jāizolē un jāvājina Krievija, līdz tā apstāsies, un jāturpina pilnībā atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai palīdzētu tai uzvarēt konfliktā. Ir ļoti svarīgi izskaidrot visām valstīm, ka Krievija destabilizē pasaules ekonomiku, faktiski nozogot Ukrainas graudus un pārtraucot dabasgāzes plūsmu uz Eiropu, neskatoties uz iepriekšējiem līgumiem un vienošanos.»
Igaunijas prezidents novērtēja Maltas pieredzi migrācijas jautājumos, piebilstot, ka Igaunija arī šobrīd saskaras ar izaicinājumiem šajā jomā laikā, kad ir vērojams Ukrainas bēgļu pieplūdums.
Gan Malta, gan Igaunija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos un vēlas, lai Ukraina, Moldova un Rietumbalkānu valstis kļūtu par daļu no ES.
Vizītes laikā Maltas prezidents tikās arī ar Igaunijas parlamenta spīkeru Jiri Ratasu (Jüri Ratas), premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas), ārlietu ministru Urmasu Reinsalu (Urmas Reinsalu) un Tallinas pilsētas domes priekšsēdētāju Jevgēniju Osinovski (Jevgeni Ossinovski).
