Igaunijā sākusies labības kulšana, un, lai gan vietējām vajadzībām graudu pietiks, zemnieki jau tagad norāda, ka raža sausuma dēļ būs mazāka un graudu kvalitāte sliktāka nekā ierasts, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Savukārt ražas vākšanas un graudu kaltēšanas izmaksas būs lielas. Eiropā kopumā šogad ražas apjoms ir daudz zemāks, nekā tika gaidīts.
Zemnieki stāsta, ka sausuma dēļ kviešu vārpas ir īsākas un tajās ir mazāk graudu. Turklāt šogad arī ražas novākšana nav vienmērīga, jo graudaugi pat vienā laukā nobriest dažādā ātrumā. Pagaidām gan netiek prognozēts labības trūkums. Tartu Mill iepirkšanas vadītājs Rauno Viljass (Rauno Viljas) sacīja: “Tartu Mill nepieciešamas 100 000 tonnas gadā, kvieši un rudzi kopā. Labā gadā Igaunijā izaudzē vidēji 750 000 tonnu kviešu. Tātad, mēs katru gadu varam iegūt vajadzīgo kviešu daudzumu tepat Igaunijā.”
Tomēr tas ir arī jautājums par kvalitāti, kas ietekmē cenu.
Šogad nav sagaidāms daudz vērtīgu kviešu maizei. Labība nobriest nevienmērīgi. Sausākās lauku daļās tā ir nobriedusi ātrāk, bet mitrākajās vietās – joprojām zaļa vai vaskaina. Kombaini visu novāc vienlaicīgi.
Igaunijas Zemnieku federācijas vadītājs Kalle Hamburgs (Kalle Hamburg) norādīja: “Maizei nepieciešami labas kvalitātes kvieši. Un kvalitāti var iegūt vien tad, ja raža nogatavojas vienmērīgi.” Pērnā gada raža bija par piektdaļu lielāka nekā gadu iepriekš, vidēji 4,2 tonnas no hektāra. Situācija gan ir bēdīgāka audzētājiem, nevis pircējiem.
Hamburgs pastāstīja, ka raža ir zema, kvalitāte zem vidējās, savukārt novākšanas un kaltēšanas izmaksas augstākas nekā citos gados.
Eiropas Savienības zemnieku organizācija Copa-Copega pirmdien, 17.jūlijā, informēja Eiropas Komisiju, ka šogad Dienvideiropā raža būs par 60% zemāka nekā gaidīts.
Hamburgs piebilda, ka ražas Somijā, Latvijā, Polijā un Bulgārijā arī ir tikai puse vai trešdaļa no cerētā.
Šobrīd galvenais jautājums ir gatavošanās nākamajam gadam. Copa-Copega visticamāk lūgs Eiropas Komisijai atbalstu. Cits jautājums ir arī slāpekļa mēslojuma cenas un nodokļi mēslojumam, kas ievests no trešajām valstīm. Hamburgs sacīja: “Viens no variantiem varētu būt muitas nodokļu atvieglojumi. Tomēr tā savā ziņā būtu dāvana Putinam.”
Lasiet arī: Raža šogad draud sarukt vismaz par trešdaļu, ietekmējot citu produktu cenu
