Gada inflācija eirozonā šajā janvārī samazinājusies līdz 8,5%, salīdzinot ar 9,2% pērnajā decembrī. Novembrī gada inflācija eirozonā veidoja 10,1%. Tādējādi kritums reģistrēts otro mēnesi pēc kārtas, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta Eurostat ātrais novērtējums.
Savukārt iestādes apkopotie dati par nodarbinātību liecina, ka Latvijā decembrī (tāpat, kā novembrī) bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES un eirozonā vidēji.
Eurostat ziņo, ka vislielākais kāpums – salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri – bijis enerģijas cenām, kas palielinājušās par 17,2%, kas seko 25,5% pieaugumam decembrī. Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas eirozonā janvārī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn palielinājušās par 14,1%, kas seko 13,8% kāpumam iepriekšējā mēnesī.
Ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenas janvārī bijušas par 6,9% augstākas nekā pirms gada pēc decembrī fiksētā 6,4% kāpuma. Pakalpojumu cenas janvārī 20 valstu veidotajā eirozonā bijušas par 4,2% lielākas nekā pirms gada. Decembrī pakalpojumu cenām reģistrēts 4,4% kāpums.
Tāpat Eurostat dati liecina, ka
Latvijā decembrī bezdarba līmenis bija 7,1%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā (6,1%) un eirozonā (6,6%) vidēji.
Savukārt novembrī Latvijā bija 7,2% bezdarbnieku. Vēl augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū decembrī bijis Spānijā (13,1%), Grieķijā (11,6%), Itālijā (7,8%), Kiprā (7,7%) un Zviedrijā (7,3%). Savukārt Francijā bezdarbs bijis identisks Latvijas līmenim. Zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Čehijā (2,3%), Polijā un Vācijā (abās valstīs – 2,9%), kā arī Maltā (3,2%). Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,7%, bet Lietuvā – 5,8%.
Eurostat ziņo, ka decembrī visā ES bez darba bijuši pavisam 13,148 miljoni cilvēku, no tiem 11,048 miljoni – eirozonas valstīs.
Lasiet arī: Saeimas komisija skeptiska par četru dienu darba nedēļu