Mūsdienās radio galvenokārt saistām ar mūziku un ziņām, taču 20. gadsimtā radioviļņi bija arī viens no svarīgākajiem spiegu ieročiem – aģenti ar slepeniem raidītājiem nosūtīja šifrētus ziņojumus pāri robežām, bet pretizlūkošanas dienesti diennakti klausījās ēteru, cenšoties tos pārtvert un atšifrēt, vēsta “National Geographic”.
20.augustā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) atzīmē Nacionālo radio dienu, godinot vienu no nozīmīgākajiem masu saziņas līdzekļiem. Taču spiegošanas vēsturē radioviļņi ieņem nedaudz citu, stratēģiskāku lomu. Dažkārt viens īss radiosignāls varēja nodot informāciju, no kuras bija atkarīga militāra operācija vai pat cilvēku dzīvības.
Radio bija nozīmīgs kā Otrā pasaules kara, tā Aukstā kara laikā. Tolaik spiegošanas pasaule vilināja ne vienu vien personību, kuru dzīves vēl šodien apvij pretrunas un leģendas – no Matas Hari un Riharda Zorges līdz Oldričam Eimsam, Koko Šanelei un pat latviešu spiedzēm, kuru dzīves krustojās ar pasaules varenāko izlūkdienestu interesēm.
Šie cilvēki slēpās aiz dejotājas, žurnālista, diplomāta un modes dizaineres tēla. Taču otrpus rūpīgi veidotajam, šķietami ikdienišķajam priekškaram noritēja slepenas tikšanās, tika nodoti šifrēti ziņojumi un pārtverta informācija, kas varēja mainīt kara gaitu un cilvēku likteņus.
Spiedzes ar latviešu saknēm: Melita Norvuda, Marija Emma Šūle un Kristīne Čilvere
Trīs latviešu izcelsmes sievietes – Melita Norvuda (1912–2005), Marija Emma Šūle (1896–1943) un Kristīne Čilvere (1920–2007) – dažādos 20. gadsimta posmos nonāca lielvaru izlūkdienestu redzeslokā.
Pirmā no viņām, Melita Norvuda, saukta arī par Letiju vai Sarkano vecmāmiņu, teju 40 gadus nodeva Padomju Savienībai slepenu informāciju no Lielbritānijas, tostarp par atomieroču izstrādi. Viņa nekad netika tiesāta un mūža nogali pavadīja Lielbritānijā, kur nomira 2005. gadā 93 gadu vecumā.
Savukārt Marija Emma Šūle darbojās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) militārās izlūkošanas labā un bija saistīta ar plašu spiegošanas tīklu Somijā, kur ieguva vērtīgu militāro informāciju, tostarp par Somijas aizsardzības plāniem. Viņas dzīve noslēdzās traģiski – 1943. gadā Šūle tika sodīta ar nāvi par spiegošanu.
Tikmēr Kristīne Čilvere, kura plašāk pazīstama ar segvārdu Fifi, Otrā pasaules kara laikā strādāja britu Īpašo operāciju pārvaldē, pārbaudot topošo aģentu uzticamību pirms viņu nosūtīšanas slepenās misijās. Pēc kara Čilvere turpināja dzīvot Lielbritānijā un nomira 2007. gadā 86 gadu vecumā.
Mata Hari (1876–1917)
Mata Hari, īstajā vārdā Mārgareta Ģertrūde Zelle, bija nīderlandiešu eksotisko deju dejotāja un kurtizāne, kuras plašais paziņu loks augstākās sabiedrības aprindās, kontakts ar ietekmīgiem militāristiem un diplomātiem, kā arī pārvietošanās starp Eiropas valstīm Pirmā pasaules kara laikā pievērsa Francijas pretizlūkošanas uzmanību.
1917. gadā Francija viņu apsūdzēja spiegošanā Vācijas labā un apgalvoja, ka viņas nodotā informācija izraisījusi tūkstošiem karavīru nāvi. Tomēr vēsturnieki joprojām strīdas, cik liela patiesībā bijusi viņas darbības nozīme – iespējams, viņa drīzāk bija neveiksmīgi izmantota informatore, nevis ietekmīga spiedze. Mata Hari tika nošauta 1917. gada 15. oktobrī.
Rihards Zorge (1895–1944)
Rihards Zorge bija viens no ievērojamākajiem PSRS izlūkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš darbojās Japānā, uzdodoties par vācu žurnālistu un izmantojot savus kontaktus Vācijas vēstniecībā Tokijā. Šī pozīcija viņam ļāva iegūt ļoti vērtīgu informāciju gan par Vācijas, gan Japānas militārajiem plāniem.
1941. gada maijā Zorge Maskavai ziņoja, ka Vācija gatavo uzbrukumu Padomju Savienībai. Viņa sniegtā informācija par uzbrukuma laiku nebija pilnīgi precīza, taču brīdinājums bija būtisks. Vēl svarīgāka izrādījās viņa vēlākā ziņa, ka Japāna tuvākajā laikā neplāno uzbrukt PSRS no austrumiem. Šī informācija ļāva PSRS pārvietot daļu spēku no Tālajiem Austrumiem uz Rietumu fronti cīņai pret Vāciju. Zorge tika arestēts Japānā un 1944. gadā sodīts ar nāvi.
Koko Šanele (1883–1971)
Koko Šanele pasaulē pazīstama kā modes revolucionāre, taču viņas biogrāfija raisa aizdomas arī par spiegošanu. Otrā pasaules kara laikā viņai bija attiecības ar vācieti Hansu Ginteru fon Dinklāgi, kurš bija saistīts ar nacistiskās Vācijas izlūkošanas struktūrām. Šanele dzīvoja okupētajā Parīzē un uzturēja kontaktus ar vācu amatpersonām.
Tomēr vēsturnieki viņas lomu vērtē atšķirīgi. Daļa avotu norāda, ka viņa sadarbojās ar nacistu izlūkdienestu un tika iesaistīta operācijā “Modellhut”, kuras mērķis bija izmantot viņas kontaktus ar britu augstākajām aprindām. Vienlaikus daļa pētnieku uzsver, ka viņas darbība drīzāk interpretējama kā mēģinājums izmantot personiskos kontaktus, nevis klasiska spiegošanas misija.
Pēc kara Šanele vairākus gadus dzīvoja Šveicē, vēlāk atgriezās Parīzē un modes pasaulē. Viņa nomira 1971. gada 10. janvārī 87 gadu vecumā.
Aleksandrs Ogorodņiks (1939–1977)
Aleksandrs Ogorodņiks bija PSRS diplomāts, kurš Aukstā kara laikā slepeni sadarbojās ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP). Viņš darbojās ar segvārdu “TRIGON”. Sākotnēji Ogorodņiks tika savervēts laikā, kad strādāja Kolumbijā, bet vēlāk, atgriezies Maskavā, ieguva pieeju daudz vērtīgākai informācijai PSRS Ārlietu ministrijā.
Viņš nodeva amerikāņiem slepenu diplomātisko dokumentu fotogrāfijas. Pirms atgriešanās Padomju Savienībā Ogorodņiks bija lūdzis CIP sagādāt pašnāvības līdzekli gadījumam, ja viņu aizturētu PSRS Valsts drošības komiteja. 1977. gadā viņu Maskavā patiešām arestēja. Pratināšanas laikā Ogorodņiks lūdza savu pildspalvu, kurā bija paslēpta cianīda kapsula, un izdarīja pašnāvību.
Oldričs Eimss (1941–2026)
Oldričs Eimss bija CIP darbinieks, kurš kļuva par vienu no postošākajiem dubultaģentiem ASV izlūkdienestu vēsturē. Viņš izlūkošanas pārvaldē strādāja vairāk nekā 30 gadus, bet 1985. gadā sāka slepeni nodot informāciju Padomju Savienībai, par ko nopelnīja vairāk nekā 2,5 miljonus ASV dolāru (aptuveni 2,14 miljonus eiro). Vēlāk viņš turpināja sadarboties arī ar Krievijas izlūkdienestiem.
Eimss Maskavai nodeva ļoti sensitīvu informāciju, tostarp ASV un sabiedroto aģentu identitātes. Viņa nodevības dēļ tika kompromitētas neskaitāmas ASV izlūkošanas operācijas un gāja bojā vismaz desmit dubultaģenti. Viņu atmaskoja 1994. gadā pēc izmeklēšanas, kurā uzmanību piesaistīja viņa dzīvesveids – dārga māja, luksusa tēriņi un oficiālajiem ienākumiem neatbilstoša labklājība. Eimss tika notiesāts uz mūžu un šā gada sākumā 84 gadu vecumā devās mūžībā.
Četrus gadus cietumā pavadīja arī viņa sieva, kolumbiete Rosario Eimsa, kura darbojās kopā ar viņu, un pēcāk atgriezās savā dzimtenē Kolumbijā.
Spiegošanas metodes kopš šo aģentu laikiem ir mainījušās līdz nepazīšanai – slepenos radio raidītājus lielā mērā aizstājušas digitālās tehnoloģijas, satelītsakari un šifrētas platformas. Taču pamatprincips palicis tas pats: vērtīgākā valūta izlūkošanas pasaulē joprojām ir informācija un spēja to nodot tā, lai nevēlamas ausis to nesadzirdētu.
Lasiet arī:
VIDEO | Nepālā pazudušās latviešu grupas vadītājas pēdējais ieraksts izrādās ļoti zīmīgs
VIDEO | “Es zinu, kas to izdarīja!” – Endziņš sūkstās par apskādētu auto
Gurķi ar raksturu stundas laikā: Zanes Grēviņas sālīto gurķīšu recepte