Visos publiskās pārvaldes līmeņos ilgstoši trūkst politiskās gribas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs, secinājusi Valsts kontrole (VK), analizējot atbildīgo iestāžu un amatpersonu rīcību pēc attiecīgas revīzijas veikšanas.
Jau 2020./2021.mācību gada sākumā, kad internāti pastāvēja gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu, VK veica revīziju “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?”.
Tolaik internātos kopā bija reģistrēti 4 062 bērni, no kuriem 3415 apguva kādu no speciālās izglītības programmām.
Turklāt katrs desmitais no šiem 3 415 bērniem ar speciālajām vajadzībām bija bērndārznieks.
Kā informēja VK, izlases kārtībā vērtējot konkrētu bērnu lietas, 75% gadījumu revidenti konstatēja, ka dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Secināts, ka ar internātiem vēsturiski risina ģimeņu sociālās problēmas.
Pēc revīzijas Izglītības un zinātnes ministrijai tika sniegti divi ieteikumi internātu darbības ierobežošanai un sakārtošanai, kas ieviešami sadarbībā ar Labklājības ministriju.
VK norāda, ka kopš revīzijas rezultātu publiskošanas pagājuši trīs gadi, kuru laikā sagatavoti grozījumi Vispārējās izglītības likumā ar deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus internātu darbībai.
Likumprojektu pirms gada noraidīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Neskatoties uz Valsts kontroles atgādinājumu pagājušā gada beigās, turpmāka rīcība līdz šim izpalikusi.
VK atbalsta Tiesībsarga biroja viedokli, ka ar internātiem nedrīkst risināt transporta pakalpojumu pieejamības problēmas, vienlaikus uzsverot, ka internāti nav pieļaujami arī kā instruments ģimeņu sociālo problēmu risināšanai.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa norāda, ka dzīvošana internātā ir pretrunā ar bērna tiesībām uzaugt ģimenē, kas ir svarīgi bērna pilnvērtīgai attīstībai.
“Internātu sistēma, kas Latvijā izveidojusies vēsturiski un tādējādi šķietami kļuvusi par normu, ir pieaugušo aizbildinājums, kas dod iespēju problēmu, kuras dēļ bērns nonāk šādā situācijā, nerisināt pēc būtības,” pauž Āboliņa.
Lasiet arī: Pēcdzemdību depresija: RSU uzsāk pētījumu par atpazīšanu un palīdzības sniegšanu