Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu sākusi īstenot pētījumu par pēcdzemdību depresijas atpazīšanas, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā.
RSU norāda, ka starptautisko pētījumu dati liecina, ka pēcdzemdību depresijas sastopamība pasaulē svārstās vidēji no 9,5% valstīs ar augstu ienākumu līmeni līdz 20,8% reģionos ar vidējiem ienākumiem un 25,8% valstīs ar zemiem ienākumiem. Ņemot vērā dzemdību statistiku un balstoties uz starptautisko pētījumu datiem, pēcdzemdību depresija Latvijā varētu būt skārusi vismaz katru piekto līdz septīto māmiņu, kas ir aptuveni 15 līdz 20% jeb vidēji 2500 sievietes 2023.gadā.
Profesors, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, projekta iniciators un vadītājs Elmārs Rancāns stāsta, ka Latvijā līdz šim nav zināmi konkrēti pēcdzemdību depresijas izplatības rādītāji, kas ļautu precīzāk noteikt, cik sievietēm vajadzētu sniegt palīdzību.
Pēdējo gadu laikā valsts psihiatriskajos dienestos ar šo problēmu pēc palīdzības ir vērsušās mazāk nekā 100 sievietes, kas acīmredzot neatspoguļo reālo situāciju.
Pēc viņa paustā, nepastāv arī Latvijas apstākļiem pielāgoti tādi pēcdzemdību depresijas riska faktoru un smaguma novērtēšanas instrumenti kā pasaulē plaši lietotie Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala, “Pacientu veselības anketa-9”, un nav izvērtēta un pilnveidota sieviešu ar pēcdzemdību depresiju aprūpes sistēma.
Profesore, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, vadošā pētniece, Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga atzīmē, ka Latvijā arvien vairāk ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes un veselības politikas veidotāji pievēršas grūtnieces un jaunās māmiņa labbūtības aspektiem, lai grūtniecības laiks un dzemdības kļūtu par pozitīvu dzīves pieredzi. Tomēr, neskatoties uz to, ka Latvijā pieņemtie perinatālā perioda algoritmi paredz sievietes emocionālā stāvokļa regulāru izvērtēšanu, klīniskajā praksē tas ne vienmēr notiek.
“Varbūt tas ir tieši tāpēc, ka mums nav datu par problēmas sastopamību valstī. Pētījums ir laba iespēja runāt par šo tēmu un likt sadzirdēt to gan aprūpes sniedzējiem, gan arī pašām sievietēm,” uzskata profesore.
Nule sāktā pētījuma aktīvākā fāze noritēs līdz 2025.gada 31.maijam. Šajā laikā visas sievietes, kuras ceturtajā līdz sestajā nedēļai nedēļā pēc dzemdībām ieradīsies ambulatorajā vizītē pie ginekologa Rīgas Dzemdību namā, tiks izvērtētas papildus. Mērķis ir konstatēt, vai jaunās māmiņas necieš no pēcdzemdību depresijas un kādi ir iespējamie pēcdzemdību depresijas riska faktori, kurus pamanot, varētu savlaicīgi konstatēt saslimšanu un sniegt palīdzību.
Vienlaicīgi Latvijas apstākļiem tiks pielāgoti pēcdzemdību depresijas riska faktoru un smaguma novērtēšanas instrumenti, kurus turpmāk varēs ieviest klīniskajā praksē šo traucējumu rūpīgai novērtēšanai un palīdzības sniegšanai gan grūtniecēm, gan jaunajām māmiņām.
Pētījuma laikā pētnieki arī izvērtēs pašlaik sievietēm ar pēcdzemdību depresiju pieejamo palīdzības sistēmu un sniegs atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem speciālistiem attālinātu konsultāciju veidā. Tāpat, izmantojot labākos starptautiskos piemērus, tiks izstrādāts jauns, inovatīvs un efektīvs aprūpes modelis sievietēm ar pēcdzemdību depresiju, kura piemērotība Latvijas sievietēm un viņu aprūpē iesaistītajiem speciālistiem tiks izvērtēta padziļinātās intervijās.
Pētījuma pirmie rezultāti un secinājumi varētu būt 2025.gada beigās.
Lasiet arī: Latvijā sākas iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās
