Saskaņā ar Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem 2024.gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 2,4% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023.gadā. IKP pašreizējās cenās bija 8,9 miljardi eiro.
Igaunijas Statistikas biroja nacionālo kontu grupas vadītājs Roberts Mūrseps (Robert Müürsepp) sacīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojamas ekonomikas atveseļošanās pazīmes.
“Taču, salīdzinot ar 2023.gada ceturto ceturksni, būtiskas pārmaiņas nav vērojamas. Vēl joprojām bija tikai dažas saimnieciskās darbības, kas deva pozitīvu ieguldījumu IKP,” skaidroja Mūrseps.
Jau otro ceturksni pēc kārtas vislielāko pozitīvo devumu veidoja lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība.
Tai sekoja nekustamā īpašuma darbības, kā arī valsts pārvalde un aizsardzība ar pieticīgākiem ieguldījumiem. Darbības ar vislielāko negatīvo devumu bija energoapgāde un apstrādes rūpniecība. Spēcīga negatīva ietekme uz ekonomiku bija arī profesionālajām, zinātniskajām un tehniskajām darbībām un tirdzniecībai. Transports, būvniecība, kā arī informācijas un komunikācijas nozare nedaudz kavēja ekonomikas izaugsmi.
Pirmajā ceturksnī kopumā bija vērojams pievienotās vērtības samazinājums par 3,7%. Pievienotā vērtība ir uzņēmumu kopējā saražotā produkcija pēc ražošanā izmantoto izejvielu vērtības atskaitīšanas. Lielākā ietekme uz pievienoto vērtību bija nefinanšu sabiedrību sektorā, kur pievienotā vērtība samazinājās par 5.3%. Finanšu sektora pievienotā vērtība samazinājās par 4,6%. Valsts pārvaldes un bezpeļņas iestāžu sektors sniedza pozitīvu ieguldījumu, jo to pievienotā vērtība palielinājās attiecīgi par 3.9% un 3.6%.
“Neraugoties uz lielāku PVN likmi, neto nodokļiem par ražojumiem bija pozitīva ietekme. Tam ir ļoti vienkāršs iemesls – pagājušajā gadā tajā pašā ceturksnī enerģijas subsīdiju maksājumi samazināja neto nodokļus par ražojumiem, bet šogad šīs subsīdijas vairs nebija pieejamas,” skaidroja Mūrseps.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nedaudz pieauga privātais patēriņš, bet šā gada pirmajā ceturksnī tas atkal samazinājās (par 1,4%). Ievērojams pieaugums bija vērojams tikai divās izdevumu kategorijās: izglītība un, restorāni un viesnīcas. Izdevumi apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mēbelēm un transportam būtiski samazinājās.
Ieguldījumi pieauga jau trešo ceturksni pēc kārtas un palielinājās par 11,1%. To galvenokārt noteica uzņēmumu ieguldījumi citos objektos un ēkās (41%) un mašīnās un iekārtās (21.9%). Lielāko negatīvo ietekmi radīja mājsaimniecību ieguldījumi mājokļos (9.2%).
Ārējās tirdzniecības apjomi samazinās jau pusotru gadu.
Pirmajā ceturksnī eksports samazinājās par 7,8%. Neto eksports joprojām bija pozitīvs, importam samazinoties par 6,7%. Preču tirdzniecībā gan eksports, gan imports samazinājās par aptuveni 10%, ko galvenokārt noteica elektroenerģijas tirdzniecība un koksnes ražošana. Pakalpojumu tirdzniecībā eksports samazinājās par 2.2%, bet imports pieauga par 2.2%. Pakalpojumu eksportu ietekmēja jūras un dzelzceļa transports. Pakalpojumu importu veicināja būvniecības pakalpojumu iepirkumu pieaugums.
Salīdzinājumā ar 2023.gada ceturto ceturksni sezonāli un pēc darba dienu skaita izlīdzinātais IKP samazinājās par 0.5%, bet salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni – par 2.1%.
Lasiet arī: Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 0,2%
