Igaunijā iegādāti 30 valsts finansēti vieglie taksometri ar ūdeņraža dzinējiem, bet tiek lietota tikai trešdaļa no tiem – plānotās uzpildes stacijas atvēršana ir aizkavējusies, raksta “ERR News.”
Ūdeņraža uzpildes stacija Tallinā kļuvusi par tādu kā ceļmalas apskates objektu. Tās sūkņi ūdeņradi “lej” ar 700 bāru spiedienu, bet tie vēl netiek izmantoti, jo uzpildes staciju pārvaldošais uzņēmums “Alexela” vēl gaida atļauju no pilsētas. Uzņēmuma pārstāvis Arturs Dianovs (Artur Dianov) sacīja, ka aizkavēšanos radījuši vairāki apstākļi, bet vissvarīgākais esot atcerēties, ka šis ir inovāciju projekts, un mācīšanās notiek procesā. Viņš piebilda, ka tehniski stacijā viss ir kārtībā.
“Toyota” auto ar ūdeņraža dzinēju bija gatavi doties ielās jau janvārī. Kaitīgo izmešu vietā šie auto izdala tikai ūdens tvaikus. Tomēr šobrīd izmantoti tiek tikai desmit no videi draudzīgajiem auto. “Bolt Ride” pārstāvis Oskars Roma (Oscar Rõõm) sacīja, ka uzņēmums lēnām virzās uz priekšu, un tiek apmācīti jauni šoferi, kas vēlas izmēģināt jaunos auto.
Šobrīd ūdeņradis izmantošanai auto ir pieejams tikai no “Utilitas” spēkstacijas. Pirmā ūdeņraža uzpildes stacija tika atvērta septembrī, bet tā pamatā paredzēta smagajiem auto, un tas nozīmē, ka “Toyota Mirai” iespējams uzpildīt tikai līdz pusei no kapacitātes. Viens no šoferiem, kas brauc ar “Bolt” ūdeņraža dzinēja auto, sacīja, ka taksometru darbam tas nav ērti. Viņam ekonomiskajā režīmā izdevies nobraukt maksimāli 367 kilometrus. Tad vēl esot 60 kilometru rezerve, un piecus kilometrus var nobraukt, izmantojot akumulatoru.
Automašīnas iegādātas un
gan “Alexela” uzpilde stacija, gan “Utilitas” rūpnīca uzcelta, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Šobrīd visa projekta ķēde veidota, lai uzkrātu zināšanas gadījuma, ja tehnoloģija gūst panākumus. Tiesa, Igaunijas Klimata ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Jānuss Uiga (Jaanus Uiga) norādīja, ka pagaidām grūti paredzēt, cik liela veiksme ūdeņraža dzinēja auto būs privāto transportlīdzekļu sektorā. Daudz kas būšot atkarīgs no tā, cik izmaksās ūdeņraža uzpilde, un kādi modeļi un par kādu cenu būs pieejami.
“Alexela” uzpildes stacijā kilograms ūdeņraža izmaksā 14 eiro. Katrs nobrauktais kilometrs izmaksā apmēram tikpat, kā braucot ar iekšdedzes dzinēja auto, toties ievērojami vairāk, nekā pārvietošanās ar elektroauto, kurš uzlādēts brīžos, kad elektrības biržas cena ir visizdevīgākā.
Žurnāla “Autoleht” galvenais redaktors Tarmo Tāhepelds (Tarmo Tähepõld) norādīja, ka visas cerības ir uz to, ka ūdeņradis tiks ražots vairāk, un neizmantotā atjaunīgā enerģija uzglabāta kā ūdeņradis, kurš pašlaik vēl ir ļoti dārgs. “Neviens to skaļi nesaka, bet tas palīdzētu mums atbrīvoties no Ķīnas teju monopolstāvokļa bateriju ražošanā un izejvielu piegādē.
Ja mums būtu alternatīvs transportlīdzeklis, kam nevajadzētu baterijas, tā būtu liela uzvara,
un zaļais ūdeņradis nav jāražo Ķīnā,” sacīja Tāhepelds.
Šobrīd notiek iepirkuma procedūras par valsts finansētu ūdeņraža uzpildes staciju būvniecību Pērnavā un Tartu.
Tāhepelds piebilda, ka nav jēgas veidot “ūdeņraža salu,” un ir jāskatās, kas notiek citviet Baltijā. Eiropas Savienība plānojot veidot “ūdeņraža koridoru” ar uzpildes stacijām ik pa 200 kilometriem: “Ja Igaunija vēlas būt daļa no tā, mums ir jāvirza uz priekšu attīstība. Citādāk mēs nokļūsim situācijā, kad citi ir aizgājuši tālāk un mēs atkal esam palikuši aiz muguras.” Žurnālists piebilda, ka kādam jebkurā gadījumā būs jāuzņemas atbildība, un jebkurā gadījumā kāds tiks vainots par izdarīto vai neizdarīto.
Lasiet arī: Kā Kremlis panāk ukraiņu nodevību pret savu valsti: nauda un bailes